ZELTA VĪZA

1.1 Kāda ir atšķirība starp TUA un “zelta vīzu”?

Atšķirības nav. “Zelta vīza” ir neoficiāls nosaukums, kas daudziem klientiem pazīstams no citām jurisdikcijām. Oficiālais nosaukums Latvijā ir termiņuzturēšanās atļauja (TUA), ko piešķir uz ieguldījuma pamata. Šajā lapā abi termini lietoti kā sinonīmi.

1.2 Kas mainījies no 2026. gada 15. septembra?

Īsumā – tabulā; sīkāk turpmākajos jautājumos.

1.3 Kādos veidos tagad var pieprasīt TUA uz ieguldījuma pamata?

Likums paredz divus pamatus.

Pirmais – ieguldījums Latvijas kapitālsabiedrības pamatkapitālā (likuma 27. panta pirmās daļas 10. punkts): vismaz EUR 50 000, ja uzņēmums atbilst mazāka uzņēmuma kritērijiem, un vismaz EUR 100 000, ja uzņēmums atbilst lielāka uzņēmuma kritērijiem – vairāk nekā 50 darbinieku un apgrozījums vai bilance virs EUR 10 miljoniem (sk. 1.4 un 1.5). Uzņēmums, kas neatbilst nevienam no abiem kritēriju kopumiem, par TUA pamatu kalpot nevar. TUA piešķir uz laiku līdz diviem gadiem; pieprasot pirmreizējo atļauju, valsts budžetā iemaksājami EUR 10 000.

Otrais – ieguldījums vismaz EUR 150 000 apmērā uz vismaz pieciem gadiem saskaņā ar līgumu ar valsts izveidota alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieku (27. panta pirmās daļas 36. punkts): TUA uz laiku līdz pieciem gadiem, iemaksa valsts budžetā EUR 10 000 (sk. 1.7).

Ieguldījuma apmēru pamatkapitāla ceļā investors neizvēlas: to nosaka tā uzņēmuma lielums, kurā līdzekļi tiek ieguldīti. Tāpēc pirms darījuma pārbaudām uzņēmuma darbinieku skaitu, apgrozījumu un bilanci, kā arī tā spēju izpildīt nodokļu nosacījumu. Kļūda šajā posmā nozīmē, ka TUA pamats vispār nerodas.

1.4 Ko likums saprot ar “mazāku uzņēmumu”, kurā pietiek ar EUR 50 000?

Kritēriji jāizpilda vienlaikus: ieguldījums vismaz EUR 50 000 apmērā tiek veikts pamatkapitālā – palielinot esošas Latvijas kapitālsabiedrības pamatkapitālu vai dibinot jaunu sabiedrību; uzņēmums nodarbina ne vairāk kā 50 darbiniekus, un tā gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz EUR 10 miljonus.

Saistībā ar ieguldījumu vienā un tajā pašā uzņēmumā TUA var saņemt ne vairāk kā desmit ārzemnieki, katrs – ar savu ieguldījumu un savu EUR 10 000 iemaksu. Ģimenes locekļi atsevišķu ieguldījumu neveic.

Nodokļu nosacījums: TUA ir spēkā, ja tās derīguma laikā uzņēmums katrā pārskata gadā valsts un pašvaldību budžetos samaksā nodokļus kopā vismaz EUR 40 000 apmērā pēc nodokļu deklarāciju datiem; atmaksātās vai atmaksājamās summas neieskaita. Šis nosacījums attiecas nevis uz pielaišanu programmai, bet uz TUA saglabāšanu. Turklāt uzņēmumam ne pieteikuma iesniegšanas brīdī, ne TUA derīguma laikā nedrīkst būt nodokļu parāda, kas pārsniedz EUR 150, – tas ir patstāvīgs pamats TUA atteikumam un anulēšanai (34. panta pirmās daļas 26. punkts un 36. panta pirmās daļas 17. punkts), izņemot gadījumus, kad parāds pārbaudē nav konstatēts, par to piešķirts samaksas grafiks vai lēmums par tā piedziņu vēl nav stājies spēkā. Visbeidzot, izsaukumu neapstiprina, ja ir pamats uzskatīt, ka uzņēmums ir nodibināts vai darbojas galvenokārt tādēļ, lai atvieglotu ārzemnieku ieceļošanu (26. panta pirmās daļas 13. punkts). Tieši šie nosacījumi praksē atsijā lielāko daļu tirgū piedāvāto variantu “par EUR 50 000”: EUR 40 000 nodokļu samaksa gadā nozīmē reāli strādājošu uzņēmumu. Jaundibinātas struktūras, kas tiek piedāvātas galvenokārt TUA iegūšanai, šādu līmeni nenotur, un TUA zaudē spēku jau pēc pirmā pilnā pārskata gada rezultātiem. Tāpēc mēs parasti iesakām vispirms izvērtēt EUR 100 000 ieguldījumu lielākā, jau strādājošā uzņēmumā (sk. 1.5).

1.5 Kādi nosacījumi attiecas uz EUR 100 000 ieguldījumu lielākā uzņēmumā?

Ieguldījums vismaz EUR 100 000 apmērā tiek veikts uzņēmumā, kurš atsevišķi vai kopā ar vienu vai vairākām Latvijā reģistrētām meitassabiedrībām nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus un kura gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz EUR 10 miljonus. Jaunais likums vienā normā apvienoja iepriekšējos apakšpunktus par uzņēmumu un par grupu ar meitassabiedrībām.

Nodokļu nosacījums: uzņēmums katrā pārskata gadā samaksā nodokļus vismaz EUR 100 000 apmērā; šajā summā ieskaita arī Latvijas meitassabiedrību samaksātos nodokļus. Formāli slieksnis ir augstāks, taču to sasniedz uzņēmuma jau esošā saimnieciskā darbība, tāpēc reālais risks investoram ir mazāks. Ierobežojuma “ne vairāk kā desmit ārzemnieki uz vienu uzņēmumu” šajā ceļā nav.

Pats likums tagad nesatur samazinātu mēneša minimumu nepilnajam pirmajam pārskata gadam; iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi par uzturēšanās atļaujām turpina darboties tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu. To, kā šis nosacījums tiks piemērots pirmajam nepilnajam gadam, precizējam katrā lietā pirms ieguldījuma.

1.6 Uz cik ilgu laiku izsniedz TUA un kas notiek pēc diviem gadiem?

TUA uz pamatkapitāla ieguldījuma pamata izsniedz uz laiku līdz diviem gadiem, un tai nav nepieciešama ikgadēja reģistrācija. Pēc termiņa beigām pieprasa atkārtotu TUA uz tādu pašu termiņu – ar nosacījumu, ka ieguldījums ir saglabāts un uzņēmums izpilda nodokļu nosacījumu. Pieteikumu uzskata par atkārtotu, ja tas iesniegts ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc iepriekšējās TUA termiņa beigām; iesakām to iesniegt savlaicīgi, pirms termiņa beigām.

Iemaksu valsts budžetā par atkārtotu TUA neveic, kamēr investors nav pavadījis ar TUA uz šā pamata piecus gadus. Ja atkārtotā pieteikuma brīdī viņam TUA uz šā pamata ir bijusi vismaz piecus gadus, par katru šādu atkārtoto TUA maksājami EUR 2 000 (29. panta trešā daļa); runa ir par TUA derīguma laiku, nevis par faktisko uzturēšanos. Ja pieteikums iesniegts vēlāk nekā 90 dienu laikā pēc iepriekšējās TUA termiņa beigām vai mainās ieguldījuma objekts, piemēro pirmreizējā pieteikuma nosacījumus, tostarp jaunu EUR 10 000 iemaksu.

Tādējādi divu gadu TUA gadījumā pirmajiem diviem atkārtotajiem pieteikumiem (trešajam-ceturtajam un piektajam-sestajam gadam) iemaksa nav nepieciešama, bet, sākot ar trešo atkārtoto pieteikumu – tas ir, no septītā gada -, par katru divu gadu TUA maksājami EUR 2 000. Pirmajos sešos gados investors valsts budžetā iemaksā tikai sākotnējos EUR 10 000 (iepriekšējo EUR 10 000 un ikgadējo reģistrācijas nodevu vietā).

1.7 Ko paredz ceļš caur valsts alternatīvo ieguldījumu fondu?

Ārzemnieks noslēdz līgumu ar valsts izveidota alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieku, pārskaita vismaz EUR 150 000 uz vismaz pieciem gadiem un iemaksā valsts budžetā EUR 10 000. TUA izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem, un tā ir spēkā, kamēr pārvaldnieks apliecina, ka līgums nav izbeigts un ieguldījuma atlikums nav mazāks par EUR 150 000.

Praktiskā situācija: uz 2026. gada oktobri valsts fonda pārvaldnieks vēl nav izveidots, ieguldīšanas nosacījumi, ienesīgums un līdzekļu atmaksas kārtība nav noteikti. Tāpēc pašlaik šo ceļu praksē izmantot nevar. Mēs sekojam tā darbības uzsākšanai un informēsim klientus, tiklīdz pieteikumus sāks pieņemt. Ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā paliek vienīgais reāli strādājošais pamats. Turklāt 2026. gada 3. septembrī Saeimā iesniegts likumprojekts (Nr. 1521/Lp14) par fonda pamata pilnīgu atcelšanu; tā tālākais liktenis ir atkarīgs no 2026. gada 3. oktobrī ievēlētās Saeimas jaunā sastāva.

Likums arī ļauj Ministru kabinetam apturēt investīciju TUA izsniegšanu – gan pamatkapitāla, gan fonda ceļā – atsevišķu trešo valstu pilsoņiem uz laiku līdz pieciem gadiem, ņemot vērā nacionālo drošību vai ekonomiskās intereses (28. pants). Par šādu lēmumu pieņemšanu pagaidām nav ziņots.

1.8 Vai var saņemt TUA, iegādājoties nekustamo īpašumu?

Agrāk – jā, tagad – nē. Līdz 2026. gada 14. septembrim tas bija pieprasītākais ceļš: viens nekustamā īpašuma objekts Rīgā, Jūrmalā vai likumā uzskaitītajos novados (vai ne vairāk kā divi objekti pārējā teritorijā) ar vērtību vismaz EUR 250 000, pabeigts, nodots ekspluatācijā un uz pieteicēja vārda ierakstīts zemesgrāmatā, ar kadastrālo vērtību vismaz EUR 80 000 un bezskaidras naudas norēķinu; pēc pozitīva lēmuma valsts budžetā iemaksāja 5 % no objekta vērtības, TUA izsniedza uz pieciem gadiem ar ikgadēju reģistrāciju, par atkārtotu TUA – EUR 5 000. Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem šis ceļš bija slēgts kopš 2022. gada.

No 2026. gada 15. septembra nekustamā īpašuma iegāde nav TUA pamats. Līdz šim datumam iesniegtos pieteikumus izskata pēc iepriekšējā likuma. Tiem, kam jau ir TUA uz nekustamā īpašuma pamata, ir pieejama atkārtota TUA uz laiku līdz pieciem gadiem ar pārejas nosacījumiem (sk. 9.3). Nekustamā īpašuma iegāde Latvijā pati par sevi paliek iespējama, arī tā izīrēšanai, taču tiesības uz TUA tā vairs nedod.

1.9 Vai var saņemt TUA, noguldot depozītu Latvijas bankā?

Agrāk – jā, tagad – nē. Iepriekšējais likums pieļāva TUA uz pieciem gadiem, iegādājoties Latvijas kredītiestādes subordinētās saistības vismaz EUR 280 000 apmērā uz vismaz pieciem gadiem un iemaksājot valsts budžetā EUR 25 000. Jaunajā likumā šā pamata nav; šādu TUA turētāji var izmantot to pašu pārejas režīmu, kas paredzēts nekustamā īpašuma investoriem (sk. 9.3), izņemot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus (mūsu ieskatā – sk. 9.3).

1.10 Vai var saņemt TUA, iegādājoties valsts vērtspapīrus?

Nē. Ceļš caur bezprocentu valsts obligāciju iegādi par EUR 250 000 ar EUR 38 000 iemaksu valsts budžetā tika atcelts jau ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2026. gada 20. maijā, un jaunajā likumā nav iekļauts. Tā vietu ir ieņēmis ceļš caur valsts alternatīvo ieguldījumu fondu (sk. 1.7), kas pagaidām nav sācis darboties.

1.11 Vai var saņemt TUA, iegādājoties dzīvokli Riga Waterfront projektā vai citā jaunbūvē?

Ar pašu dzīvokļa iegādi – vairs nē (sk. 1.8). Tomēr lieli attīstības projekti, tostarp Riga Waterfront, joprojām var kalpot par TUA pamatu, ieguldot attīstītāja uzņēmuma pamatkapitālā, ja tas atbilst EUR 50 000 vai EUR 100 000 kritērijiem un izpilda nodokļu nosacījumu (sk. 1.4, 1.5 un 1.14). Mēs esam pavadījuši šā projekta investorus visās iestādēs un pēc jaunā likuma pārbaudām konkrētās struktūras atbilstību prasībām. Mēs esam advokāti, nevis investīciju konsultanti, un ieguldījuma komerciālo lietderību nevērtējam.

1.12 Vai divi investori var sadalīt vienu ieguldījumu un saņemt divas TUA?

Nē. Katram galvenajam pieteicējam jāveic pilns kvalificējošais ieguldījums – EUR 50 000 vai EUR 100 000 – un jāmaksā sava EUR 10 000 iemaksa. Vienā mazākā uzņēmumā TUA var saņemt ne vairāk kā desmit investori. Laulātais un bērni piesakās ģimenes apvienošanas kārtībā un atsevišķu ieguldījumu neveic.

1.13 Kā norit TUA saņemšanas process uz pamatkapitāla ieguldījuma pamata?

Galvenie posmi: uzņēmuma izvēle un pārbaude – darbinieku skaits, apgrozījums, bilance un nodokļu profils; ieguldījuma veikšana un investora reģistrācija par uzņēmuma dalībnieku; izsaukuma reģistrācija PMLP – uzaicinātājs ir uzņēmums, kurā veikts ieguldījums; dokumentu vākšana – pases, sodāmības izziņas, civilstāvokļa dokumenti, līdzekļu un to izcelsmes apliecinājumi, veselības apdrošināšana; pieteikuma iesniegšana – Latvijas vēstniecībā, elektroniski ar kvalificētu elektronisko parakstu vai PMLP, likumīgi atrodoties Latvijā; izskatīšana PMLP un lēmums; pēc pozitīva lēmuma – EUR 10 000 iemaksa valsts budžetā un valsts nodevas; D vīzas noformēšana, ja ieceļošanai nepieciešama vīza; ierašanās Latvijā veselības pārbaudei, biometrisko datu nodošanai un karšu saņemšanai.

Pēc iedibinātās PMLP prakses (iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi par uzturēšanās atļaujām turpina darboties) EUR 10 000 iemaksu veic pēc pozitīva lēmuma un pirms karšu noformēšanas; samaksas kārtību apstiprinām katrā lietā. Negatīva lēmuma gadījumā iemaksa nav jāveic vispār; līdz lēmumam pieteicējs riskē tikai ar salīdzinoši nelielām izskatīšanas nodevām (sk. 3.2).

1.14 Mans dzīvoklis vēl tiek būvēts – vai varu saņemt TUA, ieguldot attīstītāja uzņēmumā?

Jā, ja attīstītājs atbilst uzņēmuma kritērijiem EUR 50 000 vai EUR 100 000 ieguldījumam un ir gatavs pieņemt ieguldījumu pamatkapitālā. Šis pamats nav atkarīgs no būvniecības termiņiem.

Būtiska izmaiņa: pēc iepriekšējā likuma ieguldījumu pamatkapitālā pēc mājas nodošanas ekspluatācijā varēja aizstāt ar TUA uz nekustamā īpašuma pamata un ieguldījumu atgūt. Tagad šādas iespējas nav – nekustamā īpašuma ceļš ir slēgts, un ieguldījumam pamatkapitālā jāsaglabājas visu laiku, kamēr vēlaties saglabāt TUA. Daļu pārdošana un līdzekļu atgūšana jāplāno, to ņemot vērā.

1.15 Kādas tiesības TUA dod papildus tiesībām dzīvot Latvijā?

Tiesības uzturēties Latvijā bez laika ierobežojuma un apmeklēt pārējās Šengenas zonas valstis līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā; kvalificētu elektronisko parakstu un attālinātu piekļuvi Latvijas valsts pakalpojumiem; vieglāku piekļuvi banku, apdrošināšanas un medicīnas pakalpojumiem; iespēju reģistrēt transportlīdzekļus; iespēju pieprasīt citu valstu vīzas vēstniecībās Rīgā. Tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem ir tieši nostiprinātas likumā: tās iegūst TUA turētājs uz pamatkapitāla vai fonda ieguldījuma pamata (44. panta 23. punkts) un viņa ģimenes locekļi (44. panta 20. punkts). Investors un laulātais var strādāt pie jebkura darba devēja bez izsaukuma ar tiesībām uz nodarbinātību un veikt uzņēmējdarbību.

1.16 Vai Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi var izmantot investīciju ceļu?

Nē. Likuma 27. panta astotā daļa Krievijas pilsoņiem tieši izslēdz TUA uz pamatkapitāla ieguldījuma, fonda, darba valdē, jaunuzņēmuma, parastas nodarbinātības uz darba līguma pamata un vairāku citu pamatu. Baltkrievijas pilsoņiem (27. panta septītā daļa) ir slēgti investīciju pamati – pamatkapitāls un fonds -, taču pieejama TUA uz nodarbinātības pamata, darbam uzņēmuma valdē (ja uzņēmums samaksā nodokļus vismaz EUR 25 000 gadā) un daži citi pamati.

Pēc likuma burtiskās nozīmes ierobežojumi attiecas arī uz personām ar dubultpilsonību: Imigrācijas likuma izpratnē Kazahstānas, Izraēlas vai citas trešās valsts pilsonis, kuram vienlaikus ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, paliek Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis; atsevišķu normu par dubultpilsonību likums nesatur. Citādi ir ar ES dalībvalsts pilsonību – sk. 11.3.

Abu valstu pilsoņiem paliek pieejama ES Zilā karte, pārcelšana uzņēmumu grupas ietvaros, nodarbinātības turpināšana Latvijā, ģimenes apvienošana ar Latvijas pilsoni, nepilsoni vai pastāvīgo iedzīvotāju, studijas un zinātniskais darbs (sk. 11. sadaļu).

1.17 Vai Latvija joprojām ir “zelta vīza” uz citu ES valstu fona?

Agrāk Latvija izcēlās ar to, ka par EUR 250 000 varēja nopirkt dzīvokli galvaspilsētas centrā un saņemt TUA uz pieciem gadiem visai ģimenei. Šīs priekšrocības vairs nav. Tomēr pēc ieguldījuma sliekšņa uzņēmumā – EUR 50 000 vai EUR 100 000 – Latvijas programma joprojām ir viena no pieejamākajām ES: Spānija programmu slēdza 2025. gadā, Portugāle prasa ieguldījumus fondos no EUR 500 000, Grieķija – EUR 400 000-800 000 nekustamajā īpašumā, Malta – aptuveni EUR 300 000-375 000 nekustamajā īpašumā plus aptuveni EUR 100 000 iemaksu valsts budžetā. TUA termiņš Latvijā kļuvis īsāks (divi gadi piecu vietā), toties atcelta ikgadējā reģistrācija, dokumentus var iesniegt elektroniski no jebkuras valsts, un pati TUA joprojām neprasa dzīvot Latvijā. Citu valstu programmu nosacījumi norādīti uz 2026. gada oktobri un var mainīties.

2.1 Kurus ģimenes locekļus var iekļaut pieteikumā?

Laulātais, bērni līdz 18 gadiem (tostarp aizbildnībā esošie) un investora vai viņa laulātā aizgādnībā esošās personas ir tiesīgi pieprasīt TUA uz tādu pašu termiņu kā investors (27. panta trešā daļa un 1. panta 8. punkts). Katrs ģimenes loceklis iesniedz atsevišķu pieteikumu; bērnam TUA netiek piešķirta automātiski. Gan investors, gan laulātais ir tiesīgi strādāt Latvijā. Bērns, kas programmā iekļuvis līdz 18 gadu vecumam, saglabā tiesības uz atkārtotu TUA kopā ar vecāku arī pēc pilngadības sasniegšanas (sk. 2.2). Investora nāves gadījumā ģimenes locekļu TUA neanulē, ja ieguldījums līdz viņa nāves dienai ir saglabājies un viņu prombūtne no Latvijas nav pārsniegusi trīs mēnešus kalendāra gadā vai ir radusies no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ (36. panta piektā daļa).

2.2 Kas notiek, kad bērnam aprit 18 gadi?

Tas ir viens no pamanāmākajiem jaunā likuma uzlabojumiem. Agrāk bērna pilngadība nozīmēja pamata zaudēšanu: pēc 18 gadu sasniegšanas viņam bija nepieciešams savs pamats – studijas, darbs vai savs ieguldījums. Tagad likuma 29. panta otrā daļa paredz atsevišķu pamatu: ārzemnieka vai viņa laulātā pilngadīgais bērns ir tiesīgs pieprasīt atkārtotu TUA uz vecāka TUA termiņu, ja sava pirmreizējā pieteikuma iesniegšanas laikā viņš bija nepilngadīgs. Citiem vārdiem, pietiek vienreiz iekļūt programmā kā ģimenes loceklim līdz 18 gadu vecumam – un tiesības uz atkārtotām TUA kopā ar vecāku saglabājas arī pēc pilngadības, kamēr vecākam saglabājas pamats.

Noteicošais joprojām ir bērna pirmreizējā pieteikuma iesniegšanas datums: šajā brīdī viņam jābūt nepilngadīgam. Tāpēc, ja bērnam drīz apritēs 18 gadi, pieteikums iesniedzams vienlaikus ar investora pieteikumu, to neatliekot. Bērns, kuram pirmā pieteikuma brīdī jau ir 18 gadi, uz šo noteikumu neattiecas, un viņam nepieciešams patstāvīgs pamats.

2.3 Vai man jādzīvo Latvijā?

Nē. Investīciju TUA faktiskās uzturēšanās prasības nav. Ikgadējā reģistrācija ir atcelta, tāpēc ierasties Latvijā kartes atjaunošanai nepieciešams reizi divos gados – saņemot jauno karti pēc atkārtotas TUA. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju turpretī var saņemt tikai pēc pieciem nepārtrauktas uzturēšanās gadiem: prombūtne nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus pēc kārtas un desmit mēnešus kopā (sk. 10.1).

2.4 Vai ar Latvijas TUA varu dzīvot Vācijā vai citā ES valstī?

Nē. TUA dod tiesības dzīvot un strādāt Latvijā un apmeklēt pārējās Šengenas zonas valstis kā apmeklētājam – līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā. Šīs 90 dienas skaita kopā par visu zonu, nevis piešķir katrā valstī atsevišķi; Latvijā pavadītais laiks tajās neieskaitās. Periodu aprēķina “slīdoši”. Konstatēta pārsniegšana var beigties ar ieceļošanas aizliegumu visā Šengenas zonā un apgrūtināt atkārtotu TUA. Ja plānojat ilgstoši uzturēties citā valstī, pareizais risinājums ir šīs valsts uzturēšanās atļauja.

2.5 Vai man vai manai ģimenei jāprot latviešu valoda?

TUA saņemšanai – nē. Tomēr no 2027. gada 31. decembra tiek ieviesta agrīnās integrācijas programma: ārzemniekam, kura TUA kopējais termiņš sasniedz 18 mēnešus, par saviem līdzekļiem jāapgūst latviešu valoda A1 līmenī un Latvijas vēstures un kultūras kurss. Izņēmumi paredzēti cita starpā bērniem un personām, kas sasniegušas 75 gadu vecumu, studentiem, uzņēmumu grupas ietvaros pārceltiem darbiniekiem, kā arī tiem, kuru TUA izsniegta pēc iepriekšējā likuma. Programmas saturu noteiks Ministru kabinets.

Svarīgi: šā pienākuma neizpilde nav pamats ne TUA atteikumam, ne tās anulēšanai – likums to nav iekļāvis TUA atteikuma un anulēšanas pamatu uzskaitījumos (34. un 36. pants). Vienīgās sekas ir administratīvais naudas sods ārzemniekam līdz 168 naudas soda vienībām (127. pants), tas ir, līdz EUR 840. Citāda situācija ir ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju: tai A2 līmenis un vēstures un kultūras kurss ir obligāts nosacījums, bez kura pieteikumu neapmierina (sk. 10.1).

2.6 Vai jāierodas Latvijā un vai obligāti Rīgā?

Ierasties nepieciešams, bet Rīga nav obligāta. Pirmreizējo pieteikumu var iesniegt Latvijas vēstniecībā pilsonības vai dzīvesvietas valstī, elektroniski ar kvalificētu elektronisko parakstu no jebkuras valsts vai PMLP, ja likumīgi atrodaties Latvijā. Pēc pozitīva lēmuma visa ģimene ierodas uz veselības pārbaudi, biometrisko datu nodošanu un karšu saņemšanu – jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā. Karti izgatavo 10 darba dienu laikā, pēc pieprasījuma – divu darba dienu laikā, tāpēc, labi plānojot, viss iekļaujas vienā īsā vizītē. Nākamā vizīte būs nepieciešama pēc diviem gadiem – jaunās kartes saņemšanai.

2.7 Cik ilgs ir process?

Reālistisks termiņš no līguma noslēgšanas līdz karšu saņemšanai – aptuveni trīs līdz seši mēneši. Pa posmiem: līgums un klienta izpēte – 1-3 nedēļas; ieguldījuma noformēšana – no divām nedēļām; izsaukums – formāli 10 darba dienas, kopā ar sagatavošanu 2-4 nedēļas; dokumenti ar apostilli – 1-3 nedēļas, ar konsulāro legalizāciju – 3-8 nedēļas; iesniegšana – no dažām dienām līdz trim nedēļām atkarībā no pieraksta; izskatīšana PMLP – 30 dienas ar iespēju par paaugstinātu nodevu saņemt paātrinātu izskatīšanu.

Jaunais likums ir ierobežojis izskatīšanas termiņa pagarināšanu: PMLP to objektīvu iemeslu dēļ var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz četriem mēnešiem no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas, un šis pagarinājums atkārtoti nav pagarināms (33. panta ceturtā un piektā daļa). Ja dokumentos konstatē trūkumus, nosaka 14 dienu termiņu to novēršanai, ko pēc pieteicēja lūguma var pagarināt. Pēc tam noformē D vīzu (aptuveni viena-divas nedēļas), un nepieciešamas dažas dienas Latvijā kartes saņemšanai.

2.8 Cik ilgi ir spēkā pozitīvs lēmums un cik ātri jāierodas?

Apstiprinātais izsaukums ir spēkā sešus mēnešus, un šajā laikā jāiesniedz pieteikums. Pēc pozitīva lēmuma jums ir trīs mēneši, lai ieceļotu Latvijā un saņemtu karti. Ja nepieciešama D vīza, tās noformēšanu plānojam tā, lai šo termiņu nenokavētu.

2.9 Kādi finanšu līdzekļi jāapliecina?

Katrs pieteicējs apliecina pietiekamus līdzekļus uzturēšanās nodrošināšanai Latvijā – ar bankas izrakstu vai citu dokumentu. Summas ir piesaistītas minimālajai mēnešalgai un tiek pārskatītas ik gadu; 2026. gadā galvenajam pieteicējam pamatkapitāla ceļā tie ir EUR 780 mēnesī, laulātajam un bērniem – mazāk. Ja pirms pieteikuma iesniegšanas jūs jau esat uzturējies Latvijā ar vīzu vai TUA, iestāde līdzekļu esību pārbauda arī retrospektīvi – par iepriekšējo gadu (34. panta pirmās daļas 4. punkts), tāpēc svarīgi, lai līdzekļi nebūtu vienreizēji.

Pēc PMLP 2026. gada rudens prakses ņem vērā tikai brīvi pieejamus naudas līdzekļus: investīciju, brokeru vai metālu kontu (piemēram, zelta) izrakstus nepieņem pat tad, ja to vērtība ir ievērojama. Bankas dokumentam jābūt izdotam uz veidlapas ar zīmogu, latviešu vai angļu valodā (atkārtotai TUA – ar apliecinātu tulkojumu latviešu valodā), tajā jānorāda konta īpašnieka vārds, uzvārds, dzimšanas datums, adrese un pases numurs, kā arī atlikums konta valūtā un tā ekvivalents euro. Izrakstus, kas neļauj viennozīmīgi identificēt īpašnieku, iestāde noraida un nosaka 14 dienu termiņu to aizstāšanai. Piemērojamās summas precizējam pirms iesniegšanas.

3.1 Kādas ir juridiskās palīdzības izmaksas?

Mūsu maksa par juridisko palīdzību TUA saņemšanā uz ieguldījuma pamata ir fiksēta un tiek saskaņota pirms līguma noslēgšanas; aktuālais cenrādis pieejams pēc pieprasījuma. Maksa ietver dokumentu sagatavošanu, anketu pārbaudi, saziņu ar iestādēm un pavadīšanu PMLP kartes saņemšanai. Juridiskā palīdzība pašā ieguldījuma darījumā, palīdzība D vīzas saņemšanā, atkārtota TUA pēc diviem gadiem un lēmumu apstrīdēšana ir atsevišķi uzdevumi. ES Zilās kartes uzdevuma cenu nosakām individuāli.

3.2 Kādas valsts nodevas jāmaksā?

Nodevas pagaidām iekasē pēc iepriekšējiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 731 (2024), kas ir spēkā līdz jauno noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. decembrim:

• izsaukuma reģistrācija – EUR 10 elektroniski vai EUR 17 papīra formā, plus EUR 10 par katru iekļauto personu; nodarbinātības ceļā papildus EUR 85 par tiesībām uz nodarbinātību;
• TUA dokumentu izskatīšana – EUR 160 par katru pieteicēju standarta termiņā, EUR 280 par 10 darba dienām, EUR 560 par 5 darba dienām;
• kartes izsniegšana – EUR 45 (10 darba dienu laikā) vai EUR 80 (divu darba dienu laikā);
• D vīza – EUR 90 (EUR 180 novēlotas iesniegšanas gadījumā).

Papildus investors veic iemaksu valsts budžetā: EUR 10 000 par pirmreizējo TUA (pamatkapitāls vai fonds) un EUR 2 000 par katru atkārtoto TUA pēc pieciem gadiem ar TUA uz šā pamata. Pēc iedibinātās prakses iemaksu veic pēc pozitīva lēmuma un pirms karšu noformēšanas (sk. 1.6 un 1.13).

3.3 Vai ir regulāras izmaksas?

Jā, bet to kļuvis mazāk. Ikgadējā reģistrācija un ar to saistītās nodevas ir atceltas. Reizi divos gados, pieprasot atkārtotu TUA, maksā izskatīšanas un kartes izsniegšanas nodevas – par katru ģimenes locekli – un saskaņo mūsu juridisko palīdzību atkārtotajā pieteikumā. Katram pieteicējam nepieciešama Latvijas apdrošinātāja veselības apdrošināšanas polise uz kartes derīguma laiku. Par ārvalstīs izdotiem dokumentiem rodas tulkošanas, apostilles un legalizācijas izmaksas. Galvenā regulārā “pozīcija” – ieguldījuma uzturēšana un uzņēmuma nodokļu nosacījuma izpilde, no kuras atkarīga TUA spēkā esamība.

4.1 Kāpēc uzticēt lietu zvērinātam advokātam, nevis juristam vai konsultantam?

Pakalpojumu cenas tirgū ir salīdzināmas, tāpēc izvēle nav tikai cenas jautājums. Atšķirība ir tajā, kas notiek ar jūsu informāciju. Jurista vai konsultanta pienākums glabāt noslēpumu izriet tikai no līguma un neaizsargā jūs pret trešajām personām un valsti: juristu var nopratināt kā liecinieku, viņa birojā – veikt kratīšanu un izņemt jūsu lietas materiālus.

Zvērinātam advokātam aizsardzība izriet no likuma. Advokatūras likuma 6. pants aizliedz pieprasīt no advokāta ziņas, nopratināt viņu kā liecinieku par apstākļiem, kas kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, apskatīt un izņemt viņa dokumentus un veikt kratīšanu; 67. pants aizliedz izpaust pilnvardevēja noslēpumus arī pēc lietas pabeigšanas. Zvērināts advokāts ir pakļauts kolēģijas disciplinārajai uzraudzībai, un pārstāvībai administratīvajā procesā viņam pietiek ar vienkāršu rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma – ārvalstu klientam tā ir viena notāra vizīte un viena apostilles ķēde mazāk. Investīciju lietās ziņas par līdzekļu izcelsmi, uzņēmumu struktūru un ģimenes apstākļiem gandrīz vienmēr ir jutīgas, tāpēc iesakām režīmu, kurā tās aizsargā likums, nevis tikai līgums.

4.2 Vai mana vēstule ir aizsargāta ar advokāta noslēpumu jau pirms līguma noslēgšanas?

Jā. Vēršanās pie mums ir aizsargāta ar advokāta noslēpumu no pirmās ziņas – pirms līguma noslēgšanas un neatkarīgi no tā, vai tas tiks noslēgts. Noslēpums attiecas arī uz pašu vēršanās faktu; pienākums neizpaust ziņas ir beztermiņa un attiecas uz visiem biroja darbiniekiem. Juridiskais pamats: Advokatūras likuma 6. un 67. pants, Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa 2.3. punkts un CCBE kodeksa 2.3.2. punkts. Tīmekļa forma un parastais e-pasts nav šifrēti kanāli, tāpēc īpaši jutīgai informācijai piedāvāsim drošāku nodošanas veidu. Klienta un līdzekļu izcelsmes pārbaude (KYC/AML) pēc uzdevuma pieņemšanas nav pretrunā ar advokāta noslēpumu.

4.3 Cik maksā pirmā saruna?

Sākotnējo vēršanos izvērtējam bez maksas: jūs aprakstāt situāciju, mēs atbildam, vai jūsu gadījumā TUA ir iespējama, uz kāda pamata un kāds ir turpmākais ceļš. Tas ir iepriekšējs izredžu izvērtējums, nevis juridiskā konsultācija konkrētā lietā. Tālākā palīdzība tiek sniegta uz līguma pamata par iepriekš saskaņotu atlīdzību (Advokatūras likuma 57. pants).

4.4 Kas nepieciešams sadarbības uzsākšanai?

Visu pieteicēju pasu vienkāršas kopijas, dzīvesvietas adrese, tālruņi un informācija par ienākumu avotiem. Lūdzam šīs ziņas nesūtīt ar parasto e-pastu vai tīmekļa formu – drošu nodošanas veidu piedāvāsim, atbildot uz pirmo ziņu. Pēc tam nosūtām līgumu; katrs pilngadīgais pieteicējs aizpilda KYC/AML anketu un iziet attālinātu videoidentifikāciju. Darbs sākas pēc līguma parakstīšanas un pilnas atlīdzības saņemšanas.

4.5 Vai dokumentus var parakstīt attālināti?

Jā. ES izdoti kvalificēti elektroniskie paraksti parasti ir piemēroti; saderību pārbaudām ar parauga dokumentu. Alternatīvi dokumentus var parakstīt papīra formā un nosūtīt ar kurjeru. No 2026. gada 15. septembra ar elektronisko parakstu var parakstīt arī pašu TUA pieteikumu, iesniedzot to PMLP no jebkuras valsts.

4.6 Kādi ir jūsu līguma galvenie noteikumi?

Līgums tiek slēgts ar ZAB Corvus Vanags Legal SIA (CORVUS) divvalodu latviešu-angļu versijā, un tajā norādīti personīgi atbildīgie advokāti. Palīdzības apjoms un fiksētā atlīdzība ir skaidri uzskaitīti; izdevumus – nodevas, tulkojumus, notāra pakalpojumus, legalizāciju, kurjera piegādi – saskaņo atsevišķi. Strādājam pēc 100 % priekšapmaksas principa; tas pats attiecas uz atsevišķiem uzdevumiem – atkārtotu TUA, D vīzu, apstrīdēšanu. Ja regulējuma izmaiņu dēļ pieteikuma iesniegšana kļūst neiespējama, neizmantotā avansa daļa tiek atmaksāta.

4.7 Vai jūs garantējat TUA saņemšanu?

Nē. Saskaņā ar profesionālajiem noteikumiem advokāts nav tiesīgs garantēt rezultātu. Mūsu pienākums ir rīkoties ar profesionālu rūpību; lēmums paliek PMLP ziņā un cita starpā ir atkarīgs no drošības pārbaudes rezultāta. Rūpīgi sagatavota lieta būtiski samazina papildu pieprasījumu, termiņa pagarinājuma un atteikuma risku.

4.8 Kādi ir mani pienākumi kā klientam?

Aktīvi sadarboties: termiņā sniegt pilnīgu, patiesu un aktuālu informāciju, nekavējoties ziņot par apstākļu maiņu un atbildēt uz ziņām. Iestādes strādā ar stingriem termiņiem – 14 dienas trūkumu novēršanai -, un kavēšanās vai nepilnīga informācija ir galvenais novēršamais risks. Personas datus apstrādā saskaņā ar GDPR (sk. mūsu Privātuma politiku).

5.1 Kur un kā iesniedz dokumentus?

Jaunais likums paredz vairākus variantus: Latvijas vēstniecībā valstī, kas neietilpst Šengenas zonā; vēstniecībā Šengenas valstī, ja jums tur ir derīga uzturēšanās atļauja; PMLP, ja likumīgi atrodaties Latvijā; elektroniski PMLP no ārvalstīm – dokumentus paraksta ar kvalificētu elektronisko parakstu; ar ārpakalpojuma sniedzēja starpniecību, ar kuru PMLP noslēgusi deleģēšanas līgumu. Elektroniskā iesniegšana no jebkuras valsts ir viens no galvenajiem jaunā likuma praktiskajiem uzlabojumiem.

5.2 Kas ir izsaukums un kā to reģistrē?

Izsaukums ir uzaicinātāja (uzņēmuma, kurā veikts ieguldījums, vai darba devēja) iesniegums, ko reģistrē PMLP pirms TUA pieteikuma iesniegšanas. To izskata 10 darba dienu laikā, nodarbinātības gadījumā praksē ātrāk. Apstiprinātais izsaukums ir spēkā sešus mēnešus. Nodeva – EUR 10 elektroniski vai EUR 17 papīra formā, plus EUR 10 par katru personu; nodarbinātības ceļā papildus EUR 85 par tiesībām uz nodarbinātību. Izsaukumu neapstiprina, ja uzaicinātājam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz EUR 150.

5.3 Kādās valodās var sagatavot dokumentus?

Pirmreizējās TUA dokumentus iesniedz latviešu vai angļu valodā; atkārtotas TUA un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas dokumentus – tikai latviešu valodā (likuma 5. pants). Uzaicinātājs – uzņēmums, kas reģistrējis izsaukumu, – informāciju un paskaidrojumus iesniedz tikai latviešu valodā. Ārvalstu iestāžu izdotiem dokumentiem nepieciešama apostille vai legalizācija, un, ja tie nav latviešu vai angļu valodā, – apliecināts tulkojums. Praksē tas nozīmē, ka jau atkārtotajam pieteikumam pēc diviem gadiem būs nepieciešami tulkojumi latviešu valodā.

5.4 Kādi dokumenti nepieciešami?

Standarta komplekts investoram un katram ģimenes loceklim: pasu kopijas; fotogrāfijas; aizpildītas anketas; sodāmības izziņas personām, kas vecākas par 14 gadiem, ar apostilli vai legalizāciju; laulības un dzimšanas apliecības ar apostilli vai legalizāciju; finanšu līdzekļu apliecinājums – bankas izraksts vai izziņa, ne vecāka par trim mēnešiem; investora anketa un CV; investora un laulātā kontu izraksti par pēdējiem 12 mēnešiem; dokumenti par ieguldījuma līdzekļu izcelsmi; Latvijas adreses apliecinājums; nodevu samaksas pierādījumi; veselības apdrošināšana. Individuālo sarakstu nosūtām uzdevuma sākumā.

5.5 Vai varat pārbaudīt manu aizpildīto anketu pirms iesniegšanas?

Jā, un tā arī iesakām rīkoties. Klients aizpilda anketu PMLP e-pakalpojumā, eksportē to un nosūta mums pārbaudei. Nelielu kļūdu pirms iesniegšanas ir viegli izlabot; pēc iesniegšanas – ilgi un dārgi.

5.6 Kuriem dokumentiem nepieciešama apostille, un kuriem – legalizācija?

Tas atkarīgs no dokumenta izdevējvalsts. Hāgas konvencijas dalībvalstu dokumentiem pietiek ar apostilli (piemēram, ASV, Turcija, Indija, Kanāda, Saūda Arābija, Omāna, Pakistāna, Bangladeša). Pārējām nepieciešama pilna legalizācija – izdevējvalsts Ārlietu ministrijā un pēc tam akreditētajā Latvijas vēstniecībā (piemēram, Katara, AAE, Ēģipte). Apostille parasti aizņem 1-3 nedēļas, legalizācija – 3-8 nedēļas. Sodāmības izziņām jābūt papīra formā, ar zīmogu.

5.7 Vai var iesniegt pieteikumu, kamēr apostille vai legalizācija vēl nav gatava?

Var, bet neiesakām: iestāde noteiks 14 dienu termiņu trūkumu novēršanai, un, ja dokuments netiks saņemts, – atteiks. Pareizāk ir iesniegt pieteikumu pēc visu formalitāšu nokārtošanas.

6.1 Kāpēc izskatīšanas termiņš ir pagarināts un kāda ir Valsts drošības dienesta loma?

Termiņa pagarināšana investīciju pieteikumos ir ierasta parādība: PMLP pārbauda uzņēmumu, pieprasa papildu informāciju un saņem Valsts drošības dienesta atzinumu. Pēc jaunā likuma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas. Pagarinājums nenozīmē atteikumu; pareizā rīcība – ātri un precīzi sniegt pieprasīto informāciju.

6.2 Par ko iestādes jautās?

Jautājumu loks ir paredzams: personas dati un visas pilsonības; izglītība un darba gaitas pēdējos desmit gados; militārais dienests; iepriekšējās vīzas, uzturēšanās atļaujas un atteikumi; līdzekļu izcelsme, nodokļu rezidence un bankas; radinieki; nodomi. Investoriem papildus jautā par uzņēmumu – tā darbību, biroju, darbiniekiem, patiesajiem labuma guvējiem un to, kā ieguldījums tika izvēlēts. Atbildēm jābūt patiesām un savstarpēji saskanīgām ar lietas materiāliem. Mēs pārtulkojam pieprasījumu, sagatavojam atbildes kopā ar jums un pārbaudām tās punktu pa punktam.

6.3 Kāpēc jānorāda visas pilsonības?

Tāpēc, ka iestāžu rīcībā ir savi informācijas avoti. Nenorādīta otrā pilsonība kļūst par jautājumu nevis par pilsonību, bet par ziņu patiesumu – patstāvīgu atteikuma pamatu. Tā ir viena no biežākajām un vieglāk novēršamajām kļūdām. Arī jautājumi par militāro dienestu ir kļuvuši par anketu standarta daļu; atbildēt jāprecīzi, un, ja ko neatceraties, – tā arī jānorāda.

6.4 Mani uzaicināja uz sarunu Valsts drošības dienestā – ko tas nozīmē?

Tas nenozīmē, ka lieta ir zaudēta. Dienests sniedz PMLP atzinumu un tā sagatavošanai var uzaicināt personu uz sarunu; uzaicinājumu nedrīkst ignorēt. Saruna parasti ir precizējoša – darba periods, radniecība, ceļojums, līdzekļu izcelsme. Mūsu praksē visas lietas, kurās šāda saruna notika ar mūsu dalību, beidzās ar pozitīvu lēmumu; tas nav solījums par rezultātu citā lietā. Sagatavošanās notiek konfidenciāli kopā ar zvērinātu advokātu.

6.5 Vai uz sarunu varu ņemt līdzi advokātu?

Jā, bet tikai zvērinātu advokātu – praksē Dienests šādās sarunās pieļauj vienīgi viņa klātbūtni. Pamats – Satversmes 92. panta pēdējais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.” Advokatūras likums aizliedz pieprasīt no advokāta ziņas par klienta lietu un nopratināt viņu kā liecinieku; juristam vai konsultantam šādas aizsardzības nav, un viņu pašu var iztaujāt. Ja lietu no sākuma ved advokāts, aizsargāta ir visa saziņas ķēde, nevis tikai sarunas stunda.

6.6 Kā apliecināt veikto ieguldījumu?

Iestāde pieprasa bankas izdotu dokumentu, kas apliecina bezskaidras naudas pārskaitījumu pamatkapitālā: bankas apliecinātu maksājuma uzdevumu vai bankas izrakstu, kurā redzams maksātājs, saņēmējs, summa un maksājuma mērķis; vienkārša izdruka no internetbankas bez bankas apliecinājuma parasti netiek pieņemta. Pēc 2026. gada prakses PMLP dokumentus pieņem izskatīšanai, bet nosaka 14 dienu termiņu šāda apliecinājuma apliecinātas kopijas iesniegšanai un, pēc mūsu pieredzes, izskatīšanas termiņu skaita tikai pēc tā saņemšanas.

Šo dokumentu savā bankā var saņemt tikai pats investors – mēs iepriekš izskaidrojam, kādām prasībām tam jāatbilst. Papildus kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā līdzekļi ieguldīti, var pieprasīt savā bankā izziņu par to, ka nepieciešamā summa saņemta no konkrētā investora; šāds dokuments apliecina ieguldījumu no saņēmēja puses.

6.7 Vai negatīvu lēmumu var apstrīdēt?

Jā. Atteikumu vai anulēšanu mēneša laikā apstrīd PMLP priekšniekam, un viņa lēmumu pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā; tālāk iespējama apelācija un kasācija. Būtiska īpatnība: saskaņā ar 41. panta pirmo daļu apstrīdēšanas tiesības ir uzaicinātājam – uzņēmumam, kas reģistrējis izsaukumu, vai darba devējam -, bet pašam ārzemniekam tikai gadījumos, kad izsaukums viņam nebija nepieciešams. Tāpēc sūdzību sagatavojam uzņēmuma vārdā un pārstāvam abas puses. TUA anulēšanas apstrīdēšana tās darbību neaptur (41. panta septītā daļa). Ja atteikums vai anulēšana pamatota ar drošības iestādes atzinumu, kas satur valsts noslēpumu, piemēro īpašu kārtību: lietu divu mēnešu laikā izskata Administratīvā apgabaltiesa kā pirmā un vienīgā instance, tās nolēmums ir galīgs, un tiesības iepazīties ar lēmuma faktisko pamatojumu ir ierobežotas (108.-111. pants).

Jaunais likums paplašināja tiesības palikt Latvijā apstrīdēšanas laikā: ārzemnieks, kas Latvijā ar TUA nodzīvojis vismaz trīs gadus, ir tiesīgs šeit uzturēties visu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas laiku, ja atteikums nav saistīts ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumu. Apstrīdēšana ir atsevišķs uzdevums.

6.8 Vai pēc atteikuma var pieteikties atkārtoti?

Noteikta gaidīšanas perioda nav: jaunu pieteikumu iesniedz pēc trūkumu novēršanas. Ja atteikums pamatots ar drošības apsvērumiem, atkārtota pieteikšanās, apstākļiem nemainoties, parasti rezultātu nedod; paralēli atteikumu var apstrīdēt. Atteikums jānošķir no TUA anulēšanas un iekļaušanas to personu sarakstā, kurām ieceļošana ir aizliegta.

7.1 Esmu saņēmis pozitīvu lēmumu – kas tālāk?

Jāveic iemaksa valsts budžetā un jāsamaksā nodevas, trīs mēnešu laikā jāieceļo Latvijā, jāiziet veselības pārbaude un jāsaņem karte PMLP. Ja ieceļošanai nepieciešama vīza, noformē nacionālo ilgtermiņa D vīzu.

7.2 Kas ir D vīza un kā to noformēt?

D vīzu izsniedz uz PMLP pozitīvā lēmuma pamata ar vienu mērķi – ieceļot Latvijā un saņemt TUA karti; tūrisma C vīza šim nolūkam neder. Bezvīzu režīma valstu pilsoņiem tā nav nepieciešama. Ja jums jau ir derīga Šengenas C vīza, kas aptver visu vizītes laiku, pēc mūsu prakses karti var saņemt arī ar to – galvenais, lai uzturēšanās Latvijā PMLP apmeklējuma brīdī būtu likumīga; šo jautājumu precizējam katrā lietā. Anketu aizpilda PMLP e-pakalpojumā (epak.pmlp.gov.lv) un iesniedz Latvijas vēstniecībā vai pilnvarotajā vīzu centrā. Komplekts ir neliels: pase, PMLP lēmums, anketa, fotogrāfija, ceļojuma apdrošināšana, nodevas samaksas apliecinājums un, iesniedzot ārpus pilsonības valsts, dokuments par uzturēšanās tiesībām šajā valstī. Katrs ģimenes loceklis saņem atsevišķu vīzu.

7.3 Cik maksā D vīza un cik ilgi tā jāgaida?

Nodeva – EUR 90; iesniedzot mazāk nekā trīs darba dienas pirms likumīgās uzturēšanās termiņa beigām – EUR 180. Vīzu centri iekasē savu pakalpojuma maksu. Parasti vīzu izsniedz 5-10 darba dienu laikā; plānošanā rēķināmies ar aptuveni divām nedēļām. Dažas konsulārās pārstāvniecības dokumentus no personām ar pozitīvu PMLP lēmumu pieņem bez iepriekšēja pieraksta, taču tā nav vispārēja kārtība – kārtību pārbaudām pirms brauciena.

7.4 Vai palīdzība D vīzas saņemšanā ir iekļauta jūsu pakalpojumā?

Nē, tas ir atsevišķs uzdevums: anketas aizpildīšana vai pārbaude, komplekta sagatavošana, vīzu centra prasību noskaidrošana un termiņu saskaņošana ar PMLP pierakstu. Šo posmu var nokārtot arī patstāvīgi.

8.1 Kas jāizdara pirms PMLP apmeklējuma?

Katrs ģimenes loceklis, kas vecāks par 12 gadiem, iziet plaušu rentgenu un saņem izziņu par tuberkulozes neesamību; bērniem līdz 12 gadiem veic laboratorisko testu (QuantiFERON), un pie negatīva rezultāta pediatrs izziņu PMLP izsniedz apmeklējuma dienā – rezultātiem jābūt angļu valodā, rentgenu veic bez pieraksta, pediatra apmeklējumu rezervē iepriekš. Noformē veselības apdrošināšanas polises; veic iemaksu valsts budžetā, ja tā vēl nav samaksāta. Pieraksts PMLP atveras tikai nedēļu pirms apmeklējuma un ātri aizpildās, tāpēc ierašanās datums mums jāpaziņo savlaicīgi; apmeklējumu plāno dažas dienas pēc ierašanās.

8.2 Cik ātri izsniedz karti?

Standarta termiņš – 10 darba dienas (nodeva EUR 45), pēc pieprasījuma – divas darba dienas (EUR 80). Izvēloties steidzamo izsniegšanu, viss brauciens iekļaujas vienā īsā vizītē.

9.1 Vai TUA karte joprojām katru gadu jāreģistrē?

Nē. Agrāk karti reģistrēja katru gadu, maksājot nodevas un apliecinot ieguldījumu; jaunais likums termiņuzturēšanās atļauju ikgadēju reģistrāciju neparedz – TUA termiņš sakrīt ar kartes termiņu (reizi piecos gados reģistrē tikai pastāvīgās uzturēšanās atļauju). Pēc diviem gadiem iesniedz pieteikumu atkārtotai TUA – savlaicīgi, pirms termiņa beigām. Ja dokumenti pieņemti Latvijā, esat tiesīgs likumīgi palikt valstī līdz lēmumam un jaunās kartes saņemšanai. Atkārtotajā pieteikumā PMLP pārbauda ieguldījuma saglabāšanu un uzņēmuma nodokļu nosacījuma izpildi par pagājušajiem pārskata gadiem.

9.2 Man ir TUA, kas izsniegta līdz 2026. gada 15. septembrim. Kas ar to notiks?

Tā ir spēkā līdz tās reģistrācijas termiņa beigām. Pēc tam reģistrācijas vietā iesniedz pieteikumu atkārtotai TUA, ko izskata jau pēc jaunā likuma (pārejas noteikumu 6. un 7. punkts).

Pamatkapitāla investoriem: atkārtotu TUA izsniedz jau pēc jaunā likuma – uz laiku līdz diviem gadiem un ar nosacījumu, ka uzņēmums izpilda nodokļu nosacījumu (sk. 1.4 un 1.5). Nodevu par šāda pirmā “pārejas” pieteikuma izskatīšanu iekasē pēc iepriekšējās ikgadējās reģistrācijas likmes – EUR 75 / 140 / 290 (pārejas noteikumu 7. punkts). EUR 2 000 iemaksu veic tikai tad, ja reģistrācijas termiņa beigās līdz agrāk piešķirtā termiņa beigām atlicis mazāk par gadu, un neveic, ja EUR 5 000 jau samaksāti pēc iepriekšējā likuma un atlicis vismaz gads (8. punkts). Ja atkārtotu TUA pieprasa uz cita pamata, pēc iepriekšējā likuma veiktos maksājumus piemaksā līdz kopējai summai EUR 5 000 (9. punkts); šis noteikums attiecas arī uz TUA turētājiem uz nekustamā īpašuma un bankas subordinēto saistību pamata.

Ja pamats, uz kura TUA izsniegta, jaunajā likumā nav, izsniedz pārejas TUA uz vienu gadu vai līdz agrāk piešķirtā termiņa beigām, ja tas nepārsniedz gadu un trīs mēnešus.

9.3 Man ir TUA uz nekustamā īpašuma vai depozīta pamata. Vai varu to pagarināt?

Jā, ar pārejas nosacījumiem (pārejas noteikumu 10. punkts). Investors un viņa ģimenes locekļi ir tiesīgi pieprasīt atkārtotu TUA uz laiku līdz pieciem gadiem ar neierobežotām tiesībām uz nodarbinātību, ja: pieteikums iesniegts iepriekšējās TUA derīguma laikā; ieguldījums joprojām atbilst iepriekšējā likuma prasībām; nav atteikuma pamatu; valsts budžetā samaksāti EUR 1 000 par katru iepriekšējās un jaunās TUA gadu, atskaitot summas, kas jau samaksātas, saņemot un reģistrējot iepriekšējo TUA. Mūsu ieskatā, šis režīms nav pieejams Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, jo tas prasa atbilstību iepriekšējā likuma nosacījumiem, kas viņiem bija slēgti; iespēju saņemt pārejas TUA uz vienu gadu pēc 7. punkta vērtējam katrā lietā atsevišķi. Termiņa nokavēšana nozīmē pamata zaudēšanu: jaunu TUA uz nekustamā īpašuma pamata likums neparedz.

9.4 Kas notiks, ja pārdošu daļas vai izņemšu ieguldījumu?

Ieguldījums ir TUA juridiskais pamats; ja tas izņemts bez cita likumā paredzēta pamata, pamats zūd, un TUA anulē (36. panta pirmās daļas 7. punkts). Citi anulēšanas pamati, kas investoram jāpatur prātā: uzņēmuma nodokļu parāds, kas pārsniedz EUR 150; pietiekamu iztikas līdzekļu trūkums; darbs bez tiesībām uz nodarbinātību, tostarp nelikumīga nodarbinātība citā Šengenas zonas valstī; sistemātiski administratīvie pārkāpumi – trīs vai vairāk 12 mēnešu laikā pārvaldes, sabiedriskās kārtības, ceļu satiksmes vai bērnu tiesību aizsardzības jomā (36. panta pirmās daļas 22. punkts). Pamata maiņa jāplāno iepriekš, un jaunā TUA jāpieprasa iepriekšējās derīguma laikā, lai netiktu pārtrauktas uzturēšanās tiesības un pastāvīgās uzturēšanās atļaujai nepieciešamais uzturēšanās laiks.

9.5 Vai TUA padara mani par Latvijas nodokļu rezidentu?

Pati par sevi – nē. Nodokļu rezidenci nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. pants: deklarētā dzīvesvieta Latvijā, uzturēšanās 183 dienas vai ilgāk 12 mēnešu periodā vai nodarbinātība ārvalstīs Latvijas valsts uzdevumā. Praksē izšķirošais bieži ir pirmais kritērijs: dzīvesvietas deklarēšana Latvijā pati par sevi var padarīt jūs par nodokļu rezidentu. Katru situāciju vērtējam kopā ar mūsu nodokļu praksi.

10.1 Kādi ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nosacījumi?

Pēc jaunā likuma pastāvīgās uzturēšanās atļauja nozīmē ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā (24. pants); iepriekšējie divi atsevišķie statusi ir apvienoti. Nosacījumi (31. pants): pieci nepārtrauktas uzturēšanās gadi Latvijā ar uzturēšanās atļauju; pietiekami līdzekļi sev un apgādājamajiem; latviešu valoda vismaz A2 līmenī; apgūts Latvijas vēstures un kultūras kurss. Uzturēšanos atzīst par nepārtrauktu, ja prombūtne nav pārsniegusi sešus mēnešus pēc kārtas un desmit mēnešus kopā; ES Zilās kartes turētājiem ir saudzīgāki prombūtnes noteikumi, un laiku, kas pavadīts citā ES valstī ar Zilo karti, ieskaita likumā noteiktajās robežās. Laiku, kas pavadīts ar vīzu vai bezvīzu režīmā, neieskaita.

10.2 Kāda ir atšķirība starp termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļauju?

TUA balstās uz ieguldījumu, kas jāsaglabā, to izsniedz uz diviem gadiem un atkārto; uzturēšanās prasību nav. Pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir patstāvīgs statuss: ieguldījums vairs nav vajadzīgs, karti reģistrē reizi piecos gados, taču tās saņemšanai nepieciešama faktiska uzturēšanās, A2 un vēstures un kultūras kurss. Statusu zaudē, ja prombūtne ārpus ES ilgst 12 mēnešus pēc kārtas (bijušajiem Zilās kartes turētājiem – 24 mēnešus) vai ārpus Latvijas – sešus gadus pēc kārtas (37. panta pirmās daļas 5. un 6. punkts), ja vien prombūtne nav radusies no personas neatkarīgu iemeslu dēļ vai saistīta ar izglītības iegūšanu. Naturalizācijai nepieciešamajā termiņā ieskaita tikai pastāvīgās uzturēšanās gadus.

10.3 Kādas ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nodevas un termiņi?

Izskatīšana – 30 dienas, nodeva EUR 160 (EUR 280 par 10 darba dienām); kartes izsniegšanu apmaksā atsevišķi. Kartes pārreģistrācija reizi piecos gados – EUR 60 / 140 / 290 atkarībā no termiņa. Nodeva par A2 pārbaudi – EUR 52; pārbaudi veic valsts valodas prasmes pārbaudes sistēmā, reģistrācija – izsludinātajos termiņos; tai ir četras daļas (klausīšanās, lasīšana, rakstīšana, runāšana), un katrā jāsasniedz vismaz 60 %.

10.4 Kā iegūt Latvijas pilsonību un vai var paturēt esošo?

Pēc pieciem pastāvīgās uzturēšanās gadiem var pieteikties naturalizācijai: latviešu valodas un Satversmes pamatu, himnas, vēstures un kultūras pārbaudes pieņem PMLP; lēmumu pieņem Ministru kabinets, parasti gada laikā. Dubultpilsonība ir pieļaujama ar ES un EBTA valstīm, NATO valstīm (ieskaitot Turciju), Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi; citu valstu pilsoņiem naturalizācijai jāatsakās no iepriekšējās pilsonības. Bērniem noteikumi ir liberālāki: Latvijas pilsoņa bērns saglabā abas pilsonības vismaz līdz 25 gadu vecumam, bet uzskaitīto valstu pilsonības gadījumā – uz mūžu.

10.5 Kas ir izdevīgāk – pagarināt TUA vai pāriet uz pastāvīgo uzturēšanos?

Ja Latvija ir jūsu galvenā dzīvesvieta, pastāvīgās uzturēšanās atļauja atbrīvo no pienākuma saglabāt ieguldījumu un no atkārtotiem pieteikumiem ik pēc diviem gadiem; no šā brīža sāk skaitīties pilsonībai nepieciešamais termiņš. Ja TUA izmantojat galvenokārt ceļošanai, varat turpināt pieprasīt atkārtotu TUA ik pēc diviem gadiem – bez valodas pārbaudes un uzturēšanās prasības, taču ņemot vērā agrīnās integrācijas programmu, ko ievieš no 2027. gada 31. decembra (sk. 2.5). Pirms pirmā termiņa beigām palīdzam izvērtēt abus variantus.

10.6 Vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja dod tiesības dzīvot citās ES valstīs?

Daļēji. Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļauja pēc jaunā likuma ir ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss saskaņā ar Direktīvu 2003/109/EK. Tas dod tiesības pārcelties uz citu ES dalībvalsti (izņemot Dāniju un Īriju, kur direktīva netiek piemērota) darba, studiju vai citos nolūkos, taču tā nav ES pilsoņu pārvietošanās brīvība: otra valsts piemēro savus nosacījumus – pietiekamus līdzekļus, veselības apdrošināšanu, vairākās valstīs vietējā darba tirgus prioritāti un integrācijas prasības – un izsniedz savu uzturēšanās atļauju; pastāvīgā iedzīvotāja statusu tajā var iegūt tikai pēc pieciem tur nodzīvotiem gadiem. Latvijas statuss turklāt zūd pēc sešiem nepārtrauktas prombūtnes gadiem no Latvijas (sk. 10.2). Termiņuzturēšanās atļauja, arī investīciju TUA, šādas tiesības nedod vispār – tikai ceļošanu Šengenas zonā līdz 90 dienām 180 dienu periodā (sk. 2.4). Ja jūsu mērķis ir dzīvot citā ES valstī, saprātīgāk ir izvērtēt šīs valsts programmu.

11.1 Kas ir ES Zilā karte?

Uzturēšanās atļauja augsti kvalificētiem darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem – laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem -, ko izsniedz uz diviem gadiem bez ikgadējas reģistrācijas. Ja darba līgums noslēgts uz laiku, kas īsāks par diviem gadiem, karti izsniedz uz līguma termiņu plus trīs mēnešus, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem. Pēc mūsu prakses pastāvīga klātbūtne Latvijā nav nepieciešama, un ir iespējams attālināts darbs, saglabājot darba tiesiskās attiecības ar Latvijas darba devēju. Zilā karte dod labvēlīgākus nosacījumus ceļā uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu: pēc diviem darba gadiem Latvijā ieskaita laiku, kas ar Zilo karti pavadīts citās ES valstīs.

11.2 Vai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi var pieprasīt Zilo karti?

Jā. ES Zilā karte neietilpst Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem slēgto pamatu uzskaitījumā (27. panta septītā un astotā daļa). Mēs esam pavadījuši visu procesu abu valstu pieteicējiem – no iesniegšanas konsulātos ārvalstīs līdz atbildēm uz iestādes papildu pieprasījumiem. Turklāt Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis, kas Latvijā jau strādājis vismaz trīs mēnešus ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu, ir tiesīgs pieprasīt atkārtotu TUA uz vienu gadu darba turpināšanai (27. panta devītā daļa). Personas ar ES dalībvalsts pilsonību vērtē atsevišķi: tās Latvijā var uzturēties brīvas pārvietošanās kārtībā (sk. 11.3).

11.3 Man ir dubultpilsonība – ES dalībvalsts un Krievijas vai Baltkrievijas. Ko tas maina?

Uzturēšanās Latvijā ziņā – praktiski visu. ES dalībvalsts (kā arī EEZ vai Šveices) pilsonis izmanto brīvas pārvietošanās tiesības un TUA pēc Imigrācijas likuma nepieprasa: viņš reģistrē Savienības pilsoņa uzturēšanās tiesības PMLP, un Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem noteiktie ierobežojumi uz viņu neattiecas. Tas pats attiecas uz viņa ģimenes locekļiem, tostarp laulāto – trešās valsts pilsoni. Otrā pilsonība netiek slēpta – tās norādīšana ir obligāta (sk. 6.3).

Nekustamā īpašuma iegādes ziņā jautājums ir sarežģītāks. Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums (spēkā no 2025. gada 3. jūlija) aizliedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā, bet dubultpilsonības gadījumu tieši neregulē. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi argumenti par labu tam, ka šādos gadījumos jāvadās pēc ES dalībvalsts pilsonības: saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. pantu persona ar dalībvalsts pilsonību ir Savienības pilsonis ar visām no tā izrietošajām tiesībām, un dubultpilsonības jautājums likuma pieņemšanas gaitā atsevišķi netika vērtēts. Šai tēmai veltīts mūsu biroja sagatavots analītisks raksts. Tieslietu ministrija un Latvijas Zvērinātu notāru padome 2026. gadā norādīja, ka LESD 20. pants darījuma izvērtēšanā ir jāņem vērā, bet uzsvēra, ka to viedoklim ir ieteikuma raksturs: lēmumu par darījuma apliecināšanu pieņem notārs, bet par tiesību nostiprināšanu – zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, un vienotas prakses pagaidām nav; notāra atteikumu var pārsūdzēt tiesā. Tāpēc katru šādu darījumu vērtējam atsevišķi un pieeju iepriekš saskaņojam ar notāru. Personām ar trešās valsts un Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību (piemēram, Izraēla – Krievija) situācija ir citāda: trešās valsts pilsonība ES pilsoņa tiesības nedod, bet uz divpusējā ieguldījumu veicināšanas līguma aizsardzību, pēc ministrijas domām, var paļauties tikai tad, ja šīs valsts pilsonība ir “dominējošā”, – ja persona faktiski dzīvo un strādā Krievijā, šādas aizsardzības, visticamāk, nebūs.

Atgādinām, ka no 2026. gada 15. septembra nekustamā īpašuma iegāde jebkurā gadījumā nav TUA pamats (sk. 1.8); ES pilsonim tā arī nav nepieciešama.

11.4 Mans laulātais ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis, bet es neesmu. Vai viņš var man pievienoties?

Pēc iepriekšējā likuma – nē. Iepriekšējā likuma 23.¹ pants saturēja izsmeļošu to gadījumu uzskaitījumu, kuros Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi varēja pieprasīt TUA, un tajā nebija iekļauta 23. panta ceturtā daļa – TUA turētāja ģimenes locekļu tiesības; ģimenes apvienošana bija iespējama tikai ar Latvijas pilsoni, nepilsoni vai pastāvīgo iedzīvotāju.

Pēc jaunā likuma – pēc burtiskā teksta jā. Likums atteicās no izsmeļošā saraksta un pārgāja uz izslēgumu sarakstiem: 27. panta septītā un astotā daļa Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem slēdz konkrētus 27. panta pirmās daļas punktus (investīcijas, nodarbinātību u. c.), bet ne šā paša panta trešo daļu, saskaņā ar kuru TUA turētāja ģimenes loceklis – laulātais, nepilngadīgie bērni – pieprasa TUA uz investora TUA termiņu. Izslēgumu saraksti tika iekļauti trešajā lasījumā pēc iekšlietu ministra priekšlikuma (likumprojekta Nr. 56/Lp14 trešā lasījuma tabulas 68. priekšlikums) un aptver tikai pirmās daļas punktus. Šāds lasījums saskan arī ar Direktīvu 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, kuru likums ievieš: tā nepieļauj vispārēju laulāto izslēgšanu pēc pilsonības, bet tikai individuālu pārbaudi drošības apsvērumu dēļ. Arī PMLP tīmekļvietnē informācijā Krievijas pilsoņiem (2026. gada 23. oktobra redakcijā) ģimenes apvienošana ar laulāto ir minēta starp pieejamajiem pamatiem.

Atruna: PMLP prakse pēc jaunā likuma vēl nav izveidojusies, un Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem jebkurā gadījumā piemēro papildu pārbaudi, anketu un iespējamu atteikumu drošības apsvērumu dēļ. Tāpēc šādās lietās iesakām pirms ieguldījuma saņemt PMLP rakstveida nostāju par konkrēto ģimeni un būt gataviem apstrīdēšanai. Rezerves varianti: ja investors jau ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, viņa laulātais – Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis – ir tiesīgs pieprasīt TUA kā Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja laulātais (27. panta pirmās daļas 2. punkts; nepieciešama kopdzīve un kopīga mājsaimniecība); laulātā paša pamats, piemēram, ES Zilā karte; izņēmuma gadījumos – TUA ar iekšlietu ministra lēmumu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem (27. panta otrās daļas 3. punkts). ES Zilās kartes turētāja ģimenes locekļu uzņemšanu regulē ES tiesības, un minētie ierobežojumi uz viņiem neattiecas.

11.5 Kādas ir kvalifikācijas un algas prasības?

Vai nu augstākā izglītība – vismaz trīs gadus ilga studiju programma jomā, kas atbilst darbam, – vai vismaz piecu gadu apliecināta profesionālā pieredze specialitātē; IKT jomas vadītājiem un vecākajiem speciālistiem pietiek ar trīs gadu pieredzi pēdējo septiņu gadu laikā. Algai jāatbilst ik gadu pārrēķinātam slieksnim: no 2026. gada 1. aprīļa – EUR 2 723 bruto mēnesī vai EUR 2 178 profesijām oficiālajā deficīta profesiju sarakstā. Der Profesiju klasifikatora pirmās un otrās pamatgrupas amati – vadītāji un speciālisti. Pieredzi vērtē pēc profesijas, nevis nozares; pārtraukums darbā kvalifikāciju neanulē.

11.6 Cik ilgi izskata pieteikumu un kas jādara darba devējam?

Standarta izskatīšana – 10 darba dienas ar nodevu EUR 160, paātrināta – 5 darba dienas ar EUR 280; ģimenes locekļu pieteikumus – arī 10 darba dienu laikā. Objektīvu iemeslu dēļ termiņu var pagarināt līdz trim mēnešiem. Darba devējs reģistrē izsaukumu, iesniedz darba līgumu, samaksā izsaukuma nodevu un EUR 85 par tiesībām uz nodarbinātību; viņam nedrīkst būt nodokļu parāda, kas pārsniedz EUR 150. Pagarinājumu pieprasa pirms kartes termiņa beigām tādā pašā kārtībā. Darba devēja maiņa pirmajos 12 mēnešos prasa saskaņošanu ar PMLP; darba zaudēšanas gadījumā paredzēts periods jaunas darbavietas meklēšanai.

11.7 Ko darīt, ja iestāde pieteikumu noraidīja?

Atteikumu mēneša laikā apstrīd PMLP priekšniekam – formāli darba devēja kā uzaicinātāja vārdā (sk. 6.7). Mūsu praksē atteikums, kurā tika apšaubīta pieteicēja kvalifikācija un pieteikuma “patiesais mērķis”, pēc apstrīdēšanas tika atcelts un Zilā karte izsniegta: iestāde apstiprināja, ka piecu gadu pieredze ir pilnvērtīga alternatīva augstākajai izglītībai, un atzina par nepamatotu argumentu par pārtraukumu darbā.

Iztikas līdzekļu minimums 2026. gadā – EUR 780 mēnesī galvenajam pieteicējam pamatkapitāla ceļā. ES Zilās kartes algas slieksnis no 2026. gada 1. aprīļa – EUR 2 723, deficīta profesijām – EUR 2 178. Nodevas noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 731 (2024), kurus piemēro līdz jauno noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. decembrim.

Imigrācijas lietas vedam kopš 2004. gada un esam palīdzējuši simtiem klientu no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Turcijas, Ēģiptes, AAE, Kataras, Izraēlas, Indijas, Pakistānas, Bangladešas, Taizemes, Vjetnamas, ASV un Kanādas. Esam pavadījuši lielu Rīgas attīstības projektu investorus visos posmos – no izsaukuma līdz pozitīvam lēmumam – un sekojuši jaunā Imigrācijas likuma izstrādei no pirmā lasījuma līdz spēkā stāšanās dienai, tostarp analizējot Saeimas komisiju sēdes un pārejas noteikumus.

Drošības pārbaužu jomā esam sagatavojuši atbildes uz simtiem valsts drošības iestāžu pieprasījumu, piedalījušies desmitiem sarunu Valsts drošības dienestā un veduši ar šādām pārbaudēm saistītas tiesvedības. Birojs ir Russell Bedford International biedrs.