TUA Latvijā | BUJ

1.1  Kāda ir atšķirība starp TUA un “zelta vīzu”?

Atšķirības nav — tas ir viens un tas pats. “Zelta vīza” ir neoficiāls, plaši lietots nosaukums, ko daudzi klienti pazīst no citām jurisdikcijām, piemēram, Portugāles, Spānijas vai Grieķijas. Oficiālais nosaukums Latvijā ir termiņuzturēšanās atļauja (TUA), ko piešķir, pamatojoties uz ieguldījumu nekustamajā īpašumā vai uzņēmuma pamatkapitālā. Šajā lapā abi termini lietoti kā sinonīmi.

1.2  Kāpēc Latvija — un kā tā salīdzināma ar citām ES “zelta vīzu” programmām?

2026. gadā Latvija ir viena no pēdējām ES valstīm, kur ieguldījums nekustamajā īpašumā joprojām ļauj pieprasīt uzturēšanās atļauju par samērīgu summu — un viena no retajām, kur par minimālo ieguldījuma summu pieejama jaunbūve tiešā īpašumā galvaspilsētas centrā. Spānija savu “zelta vīzas” programmu izbeidza 2025. gada aprīlī. Portugāle nekustamā īpašuma ceļu atcēla 2023. gadā, saglabājot fondu ieguldījumus no EUR 500 000. Grieķijā nepieciešami EUR 800 000 pieprasītākajās zonās (Atēnas, Saloniki, Mikona, Santorini) un EUR 400 000 citur, EUR 250 000 slieksni saglabājot tikai pārbūvēm un kultūras mantojuma restaurācijai — ar īstermiņa īres aizliegumu. Maltā nepieciešami aptuveni EUR 300 000–375 000 ieguldījumam īpašumā un aptuveni EUR 100 000 valsts iemaksām, savukārt Ungārijā EUR 250 000 iegulda nekustamā īpašuma fondā, neiegūstot īpašumu tiešā valdījumā. Latvijā par EUR 250 000 joprojām var iegādāties modernu dzīvokli Rīgas centrā ar pilnām īpašuma tiesībām — vai arī EUR 100 000 ieguldījums Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā ir pietiekams atļaujas pieprasīšanai. Jāņem vērā arī piecu gadu atļauja visai ģimenei, tikai viena īsa vizīte gadā, ceļošana Šengenas zonā, dalība eirozonā, caurskatāma zemesgrāmatu sistēma un standarta izskatīšana 30–90 dienās. Citu valstu programmu nosacījumi šeit atspoguļoti uz 2026. gada jūliju un var mainīties.

1.3  Kāpēc daudzi klienti izvēlas Riga Waterfront projektu?

Izšķiroši ir tas, kas projektu būvē un cik labi tas iekļaujas uzturēšanās atļaujas programmā. Riga Waterfront attīsta Abū Dabī reģistrētais uzņēmums Eagle Hills, kura dibinātājs un padomes priekšsēdētājs ir Mohameds Alabbars — Emaar Properties dibinātājs, Burj Khalifa un Dubai Mall attīstītājs.

Saskaņā ar attīstītāja publiskoto informāciju tas ir viens no lielākajiem attīstības projektiem Baltijā: aptuveni EUR 3 miljardu ieguldījumu programma 55 hektāros un piecu kilometru garumā gar Daugavas krastu, ar vienotu plānojumu, kas ietver jahtu ostas, tirdzniecības un biroju platības un dzīvojamos kvartālus; projekts tiek attīstīts saskaņā ar sadarbības memorandu ar Rīgas pilsētu.

Uzturēšanās atļaujas nolūkiem tas ir īpaši ērti: viena projekta ietvaros darbojas abi biežāk izmantotie kvalificējošie ceļi — pamatkapitāla ieguldījums uzreiz un jaunbūves dzīvoklis no EUR 250 000 nekustamā īpašuma ceļam, taču tikai pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un īpašumtiesību nostiprināšanas Zemesgrāmatā; vēl būvniecībā esošs dzīvoklis pats par sevi TUA tiesības nedod. Riga Waterfront ieguldītāju lietas esam veduši cauri iestādēm no izsaukuma līdz pozitīvam lēmumam, tāpēc šā projekta lietās izmantojamā juridiskā kārtība mums ir zināma.

Vienlaikus atgādinām: mēs esam advokāti, nevis investīciju konsultanti — ieguldījuma komerciālo izdevīgumu nevērtējam un tikpat labprāt uzņemsimies jūsu uzturēšanās atļaujas lietu uz jebkura cita kvalificējoša ieguldījuma pamata.

1.4  Vai jūs esat oficiālais Riga Waterfront sadarbības partneris?

Jā — CORVUS ir oficiālais Riga Waterfront sadarbības partneris un palīdz šā projekta pircējiem ar uzturēšanās atļaujas procesu no sākuma līdz beigām. Vienlaikus mēs esam neatkarīgs zvērinātu advokātu birojs un palīdzam jebkurā Latvijas imigrācijas jautājumā arī tad, ja tas nav saistīts ar šo projektu. Ja izvēlaties citu ceļu — nekustamo īpašumu citviet Latvijā, ieguldījumu cita Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā vai nodarbinātību, piemēram, ar ES Zilo karti —, mēs izvērtēsim jūsu izraudzītā risinājuma atbilstību TUA prasībām un sniegsim juridisko atbalstu visos procesa posmos. Mēs esam advokāti, nevis investīciju konsultanti, un nevērtējam ieguldījuma komerciālo izdevīgumu. Sadarbības partnera statuss neietekmē mūsu neatkarību: juridiskās palīdzības atlīdzību maksā klients, un mūsu atzinums par jūsu izraudzītā risinājuma atbilstību TUA prasībām ir vienāds neatkarīgi no izvēlētā projekta.

1.5  Kādi ir veidi, kā pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijā ar ieguldījumu?

Mūsu praksē visbiežāk tiek izmantoti divi veidi: (1) ieguldījums Latvijas kapitālsabiedrības pamatkapitālā — vismaz EUR 50 000, ja uzņēmums atbilst likumā noteiktajiem mazāka uzņēmuma kritērijiem, un vismaz EUR 100 000, ja tas šos kritērijus pārsniedz (kritērijus skaidrojam 1.6 un 1.7), un (2) nekustamā īpašuma iegāde Latvijā vismaz EUR 250 000 vērtībā (apmaksāta ar bankas pārskaitījumu, būvniecība pabeigta un īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā). Abi dod ieguldītājam tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem kopā ar laulāto un bērniem līdz 18 gadiem. Palīdzam abos gadījumos, tostarp struktūrās, kur pamatkapitāla ieguldījums kā atļaujas pamats vēlāk tiek nomainīts pret nekustamo īpašumu pēc objekta nodošanas.

Būtiski, ka ieguldījuma apmērs pamatkapitāla ceļā nav ieguldītāja izvēle: to nosaka tā uzņēmuma lielums, kurā ieguldījums tiek veikts. Tāpēc pirms darījuma pārbaudām uzņēmuma darbinieku skaitu, apgrozījumu un bilanci — kļūda šajā solī nozīmē, ka atļaujas pamats vispār nerodas. Iespējami arī uzņēmumi, kuru rādītāji neatbilst nevienam no likumā noteiktajiem apakšpunktiem — tādā gadījumā ieguldījums šajā uzņēmumā TUA tiesības nedod ne par EUR 50 000, ne par EUR 100 000 (sk. 1.7).

1.6  Ko likums saprot ar “mazāku uzņēmumu”, kurā pietiek ar EUR 50 000 ieguldījumu?

Kritēriji ir noteikti Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 28. punkta “a” apakšpunktā, un tie jāizpilda vienlaikus. Ieguldījums pamatkapitālā ir vismaz EUR 50 000, un to veic, palielinot esošas Latvijas kapitālsabiedrības pamatkapitālu vai dibinot jaunu sabiedrību. Uzņēmums nodarbina ne vairāk kā 50 darbiniekus, un tā gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz EUR 10 miljonus — kritērijs ir alternatīvs, proti, pietiek, ka zem sliekšņa ir viens no abiem rādītājiem (tāds ir likuma teksta gramatiskais lasījums; par robežgadījumiem sk. 1.7). Valsts budžetā jāiemaksā EUR 10 000, pieprasot pirmreizējo uzturēšanās atļauju, un EUR 5 000, pieprasot atļauju atkārtoti pēc pieciem gadiem; šo iemaksu veic tikai pēc PMLP pozitīva lēmuma, pirms karšu noformēšanas (sk. 1.10). Saistībā ar ieguldījumu vienas un tās pašas kapitālsabiedrības pamatkapitālā uzturēšanās atļauju var saņemt ne vairāk kā desmit ārzemnieki; šī norma atrodas tieši “a” apakšpunktā un uz lielāku uzņēmumu ceļiem neattiecas. Ģimenes locekļi savu ieguldījumu neveic un piesakās ģimenes apvienošanas kārtībā.

Atsevišķi jāņem vērā nodokļu nosacījums. Imigrācijas likuma 23. panta 7.¹ daļa noteic, ka uz šā pamata izsniegtā uzturēšanās atļauja ir derīga, ja tās derīguma laikā uzņēmums, kurā veikts ieguldījums, katrā pārskata gadā valsts un pašvaldību budžetos samaksā nodokļu maksājumus kopā vismaz EUR 40 000 apmērā (pēc nodokļu deklarāciju datiem); ja pirmais pārskata gads ir nepilns, piemēro samazinātu minimumu — vismaz EUR 3 300 par katru attiecīgā gada mēnesi. Tas nav ieejas nosacījums, bet gan atļaujas spēkā esamības nosacījums, ko pārbauda ik gadu. Tāpēc juridiski pareizi ir teikt “atļauja ir spēkā, ja uzņēmums ik gadu samaksā vismaz EUR 40 000 nodokļu”, nevis “lai saņemtu atļauju, uzņēmumam jāsamaksā EUR 40 000 nodokļu”.

Praksē tas nozīmē, ka pirms ieguldījuma izvērtējam ne tikai pašu summu, bet arī uzņēmuma nodokļu profilu un tā spēju šo slieksni noturēt visus piecus gadus — jo no tā ir atkarīga jūsu atļaujas spēkā esamība, nevis tikai uzņēmuma saistības.

Tieši šis nosacījums praksē atsijā lielāko daļu tirgū piedāvāto EUR 50 000 variantu. EUR 40 000 nodokļu gadā nozīmē reāli strādājošu uzņēmumu ar apgrozījumu un algotiem darbiniekiem; jaundibinātas vai nelielas sabiedrības, kas tiek piedāvātas galvenokārt uzturēšanās atļaujas iegūšanai, šo līmeni piecus gadus pēc kārtas noturēt nespēj, un atļauja zaudē spēkā esamības pamatu jau pēc pirmā vai otrā pārskata gada. Tāpēc risku mazināšanas nolūkā mēs parasti iesakām klientiem vispirms izvērtēt EUR 100 000 ceļu lielākā, jau strādājošā uzņēmumā (sk. 1.7). Tur nodokļu slieksnis formāli ir augstāks — EUR 100 000 gadā —, taču to izpilda uzņēmuma jau esošā saimnieciskā darbība, nevis speciāli atļaujas vajadzībām izveidota struktūra, tāpēc reālais risks ieguldītājam ir mazāks. Turklāt šajā ceļā nav noteikts ierobežojums “ne vairāk kā desmit ārzemnieki uz vienu sabiedrību”. Lielāka sākotnējā summa šādi tiek apmainīta pret ievērojami noturīgāku atļaujas pamatu. Katrā lietā tomēr izvērtējam konkrētā uzņēmuma rādītājus un nodokļu vēsturi — vispārīgs ieteikums neaizstāj individuālu izvērtējumu.

1.7  Kādi nosacījumi attiecas uz EUR 100 000 ieguldījumu lielākā uzņēmumā?

Šeit darbojas divi tā paša 28. punkta apakšpunkti. “b” apakšpunkts: ieguldījums vismaz EUR 100 000 apmērā uzņēmumā, kurš nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus un kura gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz EUR 10 miljonus. “c” apakšpunkts: tāds pats ieguldījums uzņēmumā, kurš kopā ar vienu vai vairākām Latvijas Republikā reģistrētām meitassabiedrībām nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus un kura kopējais gada apgrozījums vai bilance pārsniedz EUR 10 miljonus.

Skaitlis EUR 100 000 tātad nav “lielāka ieguldītāja izvēle”, bet gan sekas tam, ka uzņēmums objektīvi ir pāraudzis mazāka uzņēmuma robežas. Ierobežojums “ne vairāk kā desmit ārzemnieki uz vienu uzņēmumu” šajos apakšpunktos nav noteikts — tas attiecas tikai uz EUR 50 000 ceļu. Iespējami arī uzņēmumi, kuru rādītāji neatbilst ne “a”, ne “b”, ne “c” apakšpunkta kritēriju kopumam — piemēram, uzņēmums arī kopā ar meitassabiedrībām nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus, bet ne tā apgrozījums, ne bilance nepārsniedz EUR 10 miljonus. Robežgadījumos, kad uzņēmuma rādītāji ir tuvu slieksnim vai to izpilde laika gaitā mainās, piemērojamo apakšpunktu un līdz ar to ieguldījuma apmēru saskaņojam ar iestādi pirms darījuma.

Nodokļu nosacījums ir arī šeit, un tas ir augstāks: saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta 7.² daļu uz “b” apakšpunkta pamata izsniegtā atļauja ir derīga, ja uzņēmums katrā pārskata gadā samaksā nodokļus vismaz EUR 100 000 apmērā; nepilnā pirmajā pārskata gadā piemēro samazinātu minimumu — vismaz EUR 8 300 par katru attiecīgā gada mēnesi. Iemaksa valsts budžetā ir tāda pati kā mazāka uzņēmuma ceļā — EUR 10 000, atkārtoti EUR 5 000 — un arī šeit to veic tikai pēc pozitīva lēmuma (sk. 1.10).

Struktūrām ar meitassabiedrībām (“c” apakšpunkts) nodokļu nosacījuma piemērošanu vērtējam katrā lietā atsevišķi, jo likuma teksts šo gadījumu tieši neregulē; pirms ieguldījuma šo jautājumu ieteicams noskaidrot ar iestādi.

1.8  Vai divi ieguldītāji var sadalīt vienu objektu vai vienu ieguldījumu un saņemt divas atļaujas?

Nē. Nekustamā īpašuma ceļā Rīgā, Jūrmalā un likumā uzskaitītajos novados pieteicējam jāpieder viens funkcionāli saistīts objekts ar vērtību vismaz EUR 250 000; pārējā Latvijas teritorijā vienam pieteicējam pieļaujami ne vairāk kā divi objekti ar kopējo vērtību vismaz EUR 250 000. Slieksni tomēr nevar sadalīt starp diviem cilvēkiem: ja divām personām kopīpašumā pieder viens objekts par EUR 250 000, katra daļa (EUR 125 000) ir zem sliekšņa un atļaujas pamats nerodas nevienam — katram galvenajam pieteicējam nepieciešams savs ieguldījums vismaz EUR 250 000 vērtībā. Pamatkapitāla ceļā katram ieguldītājam jāveic pilns kvalificējošais ieguldījums (vismaz EUR 50 000 mazāka uzņēmuma gadījumā, vismaz EUR 100 000 pārējos gadījumos); mazāka uzņēmuma ceļā vienā un tajā pašā sabiedrībā uz šā pamata atļauju var saņemt ne vairāk kā desmit ārzemnieki, bet katram — ar savu ieguldījumu; lielāku uzņēmumu ceļos šāds skaita ierobežojums nav noteikts. Ģimenes locekļi (laulātais, bērni) savu ieguldījumu neveic — viņi piesakās ģimenes apvienošanas kārtībā uz ieguldītāja pamata.

1.9  Kā norit process, pieprasot atļauju uz nekustamā īpašuma pamata?

Galvenie posmi: piemērota īpašuma izvēle un iegāde; dokumentu vākšana (pases, sodāmības izziņas, civilstāvokļa dokumenti, līdzekļu pierādījumi, veselības apdrošināšana); TUA pieteikuma iesniegšana Latvijas vēstniecībā ārvalstīs vai Latvijā; izskatīšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP); PMLP lēmums; pēc pozitīva lēmuma — iemaksa valsts budžetā 5% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības un valsts nodevu samaksa; D vīzas noformēšana, ja ieceļošanai nepieciešama vīza; un visbeidzot ierašanās Latvijā veselības pārbaudei, biometrijas nodošanai un karšu saņemšanai. Nekustamā īpašuma ceļā izsaukums nav nepieciešams — tas ir vajadzīgs vienīgi ieguldījuma pamatkapitālā ceļā (sk. 1.10).

Iemaksu valsts budžetā — 5% no nekustamā īpašuma vērtības — veic tikai pēc PMLP pozitīva lēmuma, pirms uzturēšanās atļaujas karšu noformēšanas. Ne pieteikuma iesniegšanas brīdī, ne izskatīšanas laikā tā nav jāmaksā. Praksē tas nozīmē, ka ar šo summu pieteicējs neriskē: ja lēmums ir negatīvs, iemaksa nav jāveic vispār, un līdz lēmumam samaksātas ir vienīgi salīdzinoši nelielās dokumentu izskatīšanas nodevas (sk. 3.2). Tāda pati kārtība ir arī pamatkapitāla ceļā (sk. 1.10).

1.10  Kā norit process, pieprasot atļauju uz ieguldījuma uzņēmuma pamatkapitālā pamata?

Posmu secība kopumā ir tāda pati kā nekustamā īpašuma ceļā (sk. 1.9), taču sākums atšķiras. Galvenie posmi: uzņēmuma izvēle un pārbaude — tieši darbinieku skaits, apgrozījums un bilance nosaka, vai kvalificējošais ieguldījums ir EUR 50 000 vai EUR 100 000 (sk. 1.6 un 1.7); ieguldījuma veikšana un reģistrācija par sabiedrības dalībnieku; izsaukuma reģistrēšana PMLP — uzaicinātājs ir tā kapitālsabiedrība, kurā ieguldījums veikts, un apstiprināts izsaukums ir derīgs sešus mēnešus (sk. 5.2); dokumentu vākšana (pases, sodāmības izziņas, civilstāvokļa dokumenti, līdzekļu pierādījumi, veselības apdrošināšana); TUA pieteikuma iesniegšana Latvijas vēstniecībā ārvalstīs vai Latvijā izsaukuma derīguma laikā; izskatīšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP); PMLP lēmums; pēc pozitīva lēmuma — ieguldījuma iemaksa valsts budžetā EUR 10 000 apmērā un valsts nodevu samaksa; D vīzas noformēšana, ja ieceļošanai nepieciešama vīza; un visbeidzot ierašanās Latvijā veselības pārbaudei, biometrijas nodošanai un karšu saņemšanai.

Būtiskākā procesuālā atšķirība starp abiem ceļiem ir izsaukums. Iegādājoties nekustamo īpašumu, izsaukums nav nepieciešams: atļaujas pamats ir paša pieteicēja īpašuma tiesības uz objektu, un uzaicinātāja, kas izsaukumu iesniegtu, šajā ceļā nav. Izsaukums ir nepieciešams tieši ieguldījuma pamatkapitālā gadījumā — to reģistrē tā kapitālsabiedrība, kurā veikts ieguldījums, un uzturēšanās atļaujas pieteikumu var iesniegt tikai pēc izsaukuma apstiprināšanas. Praksē tas nozīmē vienu papildu posmu un aptuveni divas nedēļas: izsaukumu izskata 10 darba dienu laikā, un nodeva par to ir EUR 10 elektroniski (EUR 17 papīra formā) plus EUR 10 par katru izsaukumā iekļauto personu.

Arī ieguldījuma iemaksu valsts budžetā — EUR 10 000 pirmreizējā pieteikumā un EUR 5 000 par katru atkārtoto atļauju — veic tikai pēc PMLP pozitīva lēmuma, pirms karšu noformēšanas. Tāpat kā nekustamā īpašuma ceļā (sk. 1.9), tā nav jāmaksā ne pieteikumu iesniedzot, ne izskatīšanas laikā, un negatīva lēmuma gadījumā tā nav jāveic vispār.

Atšķiras arī tas, kas notiek pēc kartes saņemšanas. Pamatkapitāla ceļā atļaujas spēkā esamība ir atkarīga no uzņēmuma nodokļu maksājumiem katrā pārskata gadā (sk. 1.6 un 1.7), un ikgadējā reģistrācijā pārbauda gan ieguldījuma saglabāšanu, gan šā nosacījuma izpildi; nekustamā īpašuma ceļā pārbauda īpašuma tiesību un vērtības saglabāšanos. Atšķiras arī iztikas līdzekļu minimums: pamatkapitāla ceļā tas ir EUR 780 mēnesī, nekustamā īpašuma ceļā — EUR 2 340 mēnesī.

1.11  Vai Latvijas “zelta vīza” tiek atcelta?

Šobrīd — nē. Spēkā ir līdzšinējais Imigrācijas likums, ieskaitot nekustamā īpašuma ceļu. Ar 2026. gada 20. maijā spēkā stājušajiem grozījumiem gan tika atcelts valsts vērtspapīru ieguldījuma ceļš un sašaurināts jaunuzņēmumu ceļš, taču ieguldījums nekustamajā īpašumā un ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā palika spēkā. Jaunais Imigrācijas likums tika pieņemts Saeimā, bet nav stājies spēkā — Valsts prezidents to nodeva otrreizējai caurlūkošanai, aicinot Saeimu pārskatīt nekustamā īpašuma ceļa saglabāšanu NATO, OECD, EEZ un citu Latvijai draudzīgu valstu pilsoņiem. Mēs pastāvīgi sekojam likumdošanas procesam un konsultējam klientus par risinājumiem, kas mazina iespējamo izmaiņu radīto risku.

1.12  Kad būs zināma jaunā Imigrācijas likuma galīgā redakcija?

Tuvākajos mēnešos. Valsts prezidents 2026. gada 19. jūnijā nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 11. jūnijā pieņemto Imigrācijas likumu, aicinot pārskatīt normas par termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret ieguldījumiem. Priekšlikumu iesniegšanai bija noteikts piecu dienu termiņš, un Saeimā likumu paredzēts izskatīt 2026. gada 20. augustā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka vērtēšanā ir gan nekustamā īpašuma ceļa saglabāšana NATO, OECD un EEZ dalībvalstu pilsoņiem, gan ieguldījumu veidu un atļaujas termiņa pārskatīšana — pieņemtajā redakcijā bija paredzēts jauns ceļš — ieguldījums alternatīvo ieguldījumu fondā vismaz EUR 150 000 apmērā uz pieciem gadiem, atteikšanās no ikgadējās reģistrācijas un īsāks atļaujas termiņš pamatkapitāla ceļā. Ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā ir saglabāts visās līdzšinējās redakcijās. Galīgā redakcija nav zināma, kamēr likums nav pieņemts un izsludināts, un līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim pilnā apjomā tiek piemērots spēkā esošais Imigrācijas likums, ieskaitot nekustamā īpašuma ceļu. Pārejas noteikumi parasti aizsargā jau iesniegtos pieteikumus un esošos atļauju turētājus, taču to precīzs saturs būs zināms tikai ar galīgo redakciju. Mēs sekojam likumdošanas procesa gaitai un informējam klientus par izmaiņām, kas skar viņu lietu.

1.13  Mans dzīvoklis vēl tiek būvēts — vai varu pieprasīt TUA jau tagad?

Uz paša vēl nepabeigtā dzīvokļa pamata — nē: nekustamā īpašuma ceļā objektam jābūt pabeigtam un reģistrētam Zemesgrāmatā (sk. 5.1). Taču risinājums ir. Pamatkapitāla ceļš nav atkarīgs no īpašuma nodošanas datuma: kvalificējošo summu (EUR 50 000 vai EUR 100 000 atkarībā no uzņēmuma lieluma) var ieguldīt attīstītāja uzņēmuma pamatkapitālā jau būvniecības laikā un pieprasīt TUA, ko izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Pēc īpašumtiesību reģistrācijas var pieprasīt jaunu TUA uz nekustamā īpašuma pamata, dokumentus iesniedzot iepriekšējās atļaujas derīguma laikā; pamatkapitāla ieguldījums šādā gadījumā var tikt atmaksāts, ja un ciktāl to paredz attiecīgā projekta dokumentācija.

1.14  Vai kvalificējošo dzīvokli drīkst izīrēt?

Jā. Ilgtermiņa izīrēšana atļaujas pamatu neietekmē: pamats ir ieguldītāja īpašuma tiesības uz objektu, kura vērtība nav zemāka par slieksni, un personiska dzīvošana vai objekta personiska lietošana netiek prasīta. Ikgadējā reģistrācijā pārbauda, vai saglabājas īpašuma tiesības un vērtība. Jāņem vērā trīs apstākļi: īstermiņa (tūrisma) izīrēšana ir saimnieciskā darbība — nepieciešama reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā, un viesu izmitināšanas gadījumā iespējama arī reģistrācija tūrisma pakalpojumu reģistrā; īpašuma pārdošana vai īpašumtiesību nodošana atļaujas pamatu izbeidz; un īres ienākums Latvijā ir apliekams ar nodokli neatkarīgi no nodokļu rezidences.

1.15  Kādas tiesības TUA dod papildus tiesībām dzīvot Latvijā?

Vairākas praktiskas priekšrocības: kvalificētu elektronisko parakstu, kas derīgs visā ES, ar attālinātu piekļuvi Latvijas valsts pakalpojumiem — varat ātri un attālināti dibināt uzņēmumus un reģistrēt īpašumus; vieglāku piekļuvi banku, apdrošināšanas un medicīnas pakalpojumiem; iespēju iegādāties un reģistrēt transportlīdzekļus Latvijā; kā arī iespēju pieprasīt citu valstu vīzas vēstniecībās Rīgā. Uz ieguldījuma pamata izsniegtā TUA dod tiesības strādāt bez ierobežojumiem — atļauja nav piesaistīta konkrētam darba devējam un nav nepieciešams atsevišķs izsaukums ar tiesībām uz nodarbinātību. Tādas pašas neierobežotas tiesības strādāt ir arī laulātajam, kas uzturēšanās atļauju saņēmis ģimenes apvienošanas kārtībā. Tikpat brīvi var veikt arī uzņēmējdarbību Latvijā.

1.16  Vai Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi var izmantot investīciju ceļu?

Nē. Latvijas normatīvie akti šobrīd aizliedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā (likums paredz šauri noteiktus izņēmumus, piemēram, attiecībā uz vienīgo mājokli atsevišķām personu kategorijām), un uzturēšanās atļaujas uz ieguldījumu pamata šo valstu pilsoņiem netiek izsniegtas. Papildus Imigrācijas likuma 23.¹ pants izsmeļoši uzskaita gadījumus, kuros Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vispār var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, un ieguldījums šajā uzskaitījumā nav iekļauts. Iespēja pieprasīt ES Zilo karti augsti kvalificētas nodarbinātības gadījumā saglabājas (sk. 11. sadaļu).

2.1  Kurus ģimenes locekļus var iekļaut pieteikumā?

Jūs piesakāties kā ieguldītājs; laulātais un bērni līdz 18 gadiem piesakās ģimenes apvienošanas kārtībā. Bērnam atļauja netiek piešķirta automātiski — par katru ģimenes locekli iesniedzams atsevišķs pieteikums. Gan ieguldītājam, gan laulātajam piešķirtā atļauja dod tiesības strādāt Latvijā bez ierobežojumiem, nemainot uzturēšanās atļaujas pamatu.

2.2  Kā tiek noteikts bērna vecums, un kas notiek, ja bērnam izskatīšanas laikā apritēs 18 gadi?

Noteicošais ir bērna pieteikuma iesniegšanas datums: ja iesniegšanas brīdī bērns ir nepilngadīgs, viņu var pieteikt ģimenes apvienošanas kārtībā. Ja 18 gadi aprit izskatīšanas laikā, pieteikums, kas iesniegts, kamēr bērns bija nepilngadīgs, parasti tiek izskatīts uz tā paša pamata, taču praktisks risks pastāv. Tāpēc iesakām bērnu pieteikumus iesniegt vienlaikus ar galvenā pieteicēja pieteikumu un tos neatlikt, īpaši, ja bērnam drīz apritēs 18 gadi. Pilngadīgiem bērniem piemērojami atsevišķi pamati (piemēram, studijas).

2.3  Vai man jādzīvo Latvijā?

Nē. Uzturēšanās prasību investīciju TUA gadījumā nav — daudzi klienti izmanto TUA kā ilgtermiņa ieceļošanas risinājumu. Jums un ģimenes locekļiem reizi gadā jāapmeklē Latvija, lai reģistrētu atļauju un saņemtu jauno ikgadējo karti. Tomēr pastāvīgās uzturēšanās atļaujai var pieteikties tikai pēc pieciem faktiskās, nepārtrauktās uzturēšanās gadiem Latvijā (izņēmums — ES Zilās kartes turētāji, kuriem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai daļu no šiem gadiem var uzkrāt citās ES dalībvalstīs; sk. 11.1), un prombūtne šajā laikā ir ierobežota: ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam — ne vairāk kā seši mēneši pēc kārtas un desmit mēneši kopā (ES Zilās kartes turētājiem — attiecīgi 12 un 18 mēneši), savukārt nacionālajai pastāvīgās uzturēšanās atļaujai (Imigrācijas likuma 24. panta astotā daļa) — ne vairāk kā seši mēneši pēc kārtas un kopā ne vairāk kā viens gads. Viena īsa vizīte gadā neveido pastāvīgās uzturēšanās atļaujai nepieciešamo uzturēšanās stāžu.

2.4  Vai ar Latvijas TUA varu dzīvot Vācijā vai citā ES valstī?

Nē — TUA dod tiesības dzīvot un strādāt Latvijā un ceļot pārējās Šengenas valstīs (arī Šveicē, Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā) kā apmeklētājam līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā. Tā nerada uzturēšanās tiesības citās ES valstīs.

Šīs 90 dienas var brīvi sadalīt starp vairākām Šengenas valstīm — piemēram, daļu laika pavadot Vācijā, daļu Šveicē un daļu Spānijā. Būtiski ir tas, ka 90 dienas skaita kopā par visu Šengenas zonu, nevis par katru valsti atsevišķi: ierobežojums ir 90 kopējās uzturēšanās dienu pārējās Šengenas valstīs, un pārbraukšana no vienas valsts uz otru limitu neatjauno. Tas izriet no Šengenas Robežu kodeksa (Regula (ES) 2016/399) 6. panta pirmās daļas, kas runā par uzturēšanos “dalībvalstu teritorijā” kā vienotā teritorijā, un no 1990. gada Šengenas konvencijas 21. panta, kas citas dalībvalsts izsniegtas uzturēšanās atļaujas turētājam dod tiesības pārvietoties pārējo līgumslēdzēju pušu teritorijās tajā pašā 90/180 režīmā.

Latvijā pavadītais laiks šajās 90 dienās neieskaitās — šeit uzturaties uz savas uzturēšanās atļaujas pamata, un Robežu kodeksa 6. panta otrā daļa uzturēšanos ar uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu no aprēķina tieši izslēdz. Pašu 180 dienu periodu skaita “slīdoši”: katrai uzturēšanās dienai vērtē tai iepriekšējās 180 dienas. Pēc tā paša principa darbojas arī Eiropas Komisijas īstermiņa uzturēšanās kalkulators.

Praksē pārsniegšanu konstatē reti. Šengenas zonas iekšienē sistemātiska iekšējo robežu kontrole nenotiek, un uzturēšanās atļauju turētāji netiek reģistrēti arī ES Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (EES), kas darbojas kopš 2025. gada oktobra un automātiski uzskaita īstermiņa uzturēšanos pie ārējām robežām — atļauju un ilgtermiņa vīzu turētāji no tās ir izslēgti. Tāpēc pārkāpumu parasti atklāj izņēmuma gadījumos: policijas vai darba devēju pārbaudēs, izceļojot no zonas, vēršoties pēc pakalpojuma iestādēs vai nākamreiz piesakoties uz atļauju vai vīzu.

Tas tomēr nav iemesls termiņu neievērot: konstatēts pārkāpums var beigties ar ieceļošanas aizliegumu visā Šengenas zonā un apgrūtināt arī pašas Latvijas atļaujas atjaunošanu. Ja plānojat ilgstoši uzturēties citā valstī, pareizais risinājums ir attiecīgās valsts uzturēšanās atļauja, nevis 90 dienu režīma stiepšana.

2.5  Vai man vai ģimenei jāprot latviešu valoda?

Nē — TUA saņemšanai vai reģistrācijai valodas prasību nav, un pēc pašreizējā regulējuma atkārtotu TUA varat pieprasīt ik pēc pieciem gadiem, nekārtojot pārbaudi; atkārtojumu skaitu likums neierobežo, taču regulējums var mainīties. Pieteikšanās pastāvīgās uzturēšanās atļaujai pēc pieciem faktiskās uzturēšanās gadiem ir izvēle, nevis pienākums: prasības ir stingrākas (ieskaitot valsts valodas prasmes pārbaudi A2 līmenī), bet ieguvums — atbrīvojums no ikgadējās reģistrācijas un pēc pieciem pastāvīgās uzturēšanās gadiem tiesības pieteikties Latvijas pilsonībai.

2.6  Vai procesā man jāapmeklē Latvija un vai tam obligāti jābūt Rīgai?

Latvija jāapmeklē, bet Rīga nav obligāta. Procesa laikā vizītes parasti ir ne vairāk kā divas: vienreiz sākumā, ja nepieciešami notariāli dokumenti — šo vizīti bieži var izlaist, parakstot dokumentus elektroniski vai nosūtot tos mums ar kurjeru (sk. 4. sadaļu), — un vienreiz, kopā ar visiem ģimenes locekļiem, biometrisko datu nodošanai un karšu saņemšanai pēc pozitīvā lēmuma.

Šo otro vizīti var nokārtot jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā, ne tikai Rīgā: nodaļas darbojas arī citās Latvijas pilsētās, un aktuālais nodaļu saraksts ar pieraksta iespējām ir pieejams PMLP tīmekļvietnē pmlp.gov.lv. Praksē to izmanto klienti, kuru īpašums vai uzņēmums atrodas ārpus Rīgas, kā arī tie, kam konkrētā brīdī ērtāks ir agrāks pieraksta laiks citā pilsētā. Pierakstīties ieteicams savlaicīgi, jo brīvie laiki dažādās nodaļās atšķiras.

Sākotnējo pieteikumu var iesniegt Latvijas vēstniecībā jūsu pilsonības vai dzīvesvietas valstī. Vēlāk, jau ar karti, pietiek ar vienu īsu vizīti gadā ikgadējai reģistrācijai — arī to var veikt jebkurā nodaļā.

2.7  Cik ilgs ir process?

Atbilstoši mūsu pieredzei reālistisks termiņš ir aptuveni trīs līdz seši mēneši no līguma noslēgšanas līdz kartēm. Vienkāršākos gadījumos, ja dokumenti izdoti ES, lieta var noslēgties aptuveni trīs mēnešos. Pa posmiem: līgums un klienta izpēte (KYC) — 1–3 nedēļas; ieguldījuma noformēšana (reģistrācija par dalībnieku vai īpašuma reģistrācija) — no divām nedēļām, atkarībā no attīstītāja un reģistriem; izsaukuma sagatavošana un apstiprināšana — izskatīšana 10 darba dienu laikā, kopā ar sagatavošanu praksē 2–4 nedēļas; dokumentu vākšana ar apostilli (1–3 nedēļas) vai legalizāciju (3–8 nedēļas) — biežākais kavēšanās avots, īpaši dokumentiem no valstīm ārpus Hāgas konvencijas; iesniegšana vēstniecībā — no dažām dienām līdz trim nedēļām atkarībā no pieraksta pieejamības; PMLP izskatīšana — formāli 30 dienas, atsevišķām trešo valstu pieteicēju kategorijām — 90 dienas (par paaugstinātu nodevu 10 vai 5 darba dienas), bet investoru lietās jārēķinās ar iespējamu pagarinājumu par diviem līdz trim mēnešiem ar papildu jautājumiem un Valsts drošības dienesta atzinumu — tādā gadījumā kopējais termiņš sasniedz aptuveni sešus līdz astoņus mēnešus; pēc tam D vīza (parasti aptuveni nedēļa līdz divas) un dažas dienas Latvijā veselības pārbaudei, biometrijai un kartei. Valstu, kurām piemēro papildu pārbaudes, pilsoņiem jārēķinās ar termiņu tuvāk diapazona augšējai robežai. Mēs plānojam un uzraugām termiņus katrā posmā — savlaicīgi sagatavoti dokumenti, paātrinātās nodevas un laikus rezervēti pieraksti būtiski saīsina kopējo ilgumu.

2.8  Cik ilgi ir derīgs pozitīvs lēmums un cik ātri pēc tā jāierodas Latvijā?

Apstiprinātais izsaukums ir derīgs sešus mēnešus — šajā laikā jāiesniedz TUA pieteikums. Pēc pozitīva lēmuma jums ir trīs mēneši, lai ieceļotu Latvijā, izietu veselības pārbaudi un saņemtu uzturēšanās atļaujas karti. Šos termiņus kontrolējam un par tiem atgādinām; ja ieceļošanai nepieciešama D vīza, tās noformēšanu plānojam tā, lai trīs mēnešu termiņš netiktu nokavēts.

2.9  Kādi finanšu līdzekļi man jāuzrāda?

Katram pieteicējam jāuzrāda pietiekami līdzekļi, lai uzturētos Latvijā (bankas izraksts vai darba līgums). Minimālās mēneša summas ir piesaistītas minimālajai mēnešalgai un tiek pārskatītas ik gadu: 2026. gadā galvenajam pieteicējam tās ir EUR 780 mēnesī, ja atļauju pieprasa uz pamatkapitāla ieguldījuma pamata, un EUR 2 340 mēnesī, ja uz nekustamā īpašuma pamata; laulātajam un bērniem summas ir mazākas. Ja atļauju pieprasa uzreiz uz pieciem gadiem, atsevišķos gadījumos iestāde pieprasa pierādīt līdzekļus par visu šo periodu. Konkrētajā lietā piemērojamās summas precizējam pirms pieteikuma iesniegšanas.

3.1  Kādas ir juridiskās izmaksas?

Mūsu juridiskās palīdzības maksa par TUA pieprasīšanu uz ieguldījuma pamata (pamatkapitāls vai nekustamais īpašums) ir fiksēta un skaidri saskaņota pirms līguma noslēgšanas — aktuālais cenrādis pieejams pēc pieprasījuma. Maksa ietver nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, pieteikuma anketu pārbaudi pirms iesniegšanas, saziņu ar iestādēm un jūsu pavadīšanu PMLP biometrijas nodošanai un kartes saņemšanai; arī ikgadējās reģistrācijas palīdzība tiek piedāvāta par fiksētu maksu. Lūdzu, ņemiet vērā pakalpojuma apjomu: maksa sedz imigrācijas palīdzību pēc ieguldījuma darījuma noslēgšanas — paša darījuma juridiskais atbalsts (pirkuma līgums, padziļinātā izpēte, daļu iegāde) ir atsevišķs uzdevums, un palīdzība D vīzas saņemšanā ir atsevišķs, papildus apmaksājams pakalpojums. ES Zilās kartes uzdevumu cenu nosakām individuāli.

3.2  Kādas ir valsts nodevas?

Izsaukuma reģistrēšana: EUR 10 elektroniski vai EUR 17 papīra formā, papildus EUR 10 par katru izsaukumā iekļauto personu (nodarbinātības ceļā papildus EUR 85 par katru pieprasījumu piešķirt tiesības uz nodarbinātību). Dokumentu izskatīšana: EUR 160 par pieteicēju standarta termiņā, EUR 280 par 10 darba dienām vai EUR 560 par 5 darba dienām. Kartes izsniegšana: EUR 45 (10 darba dienās) vai EUR 80 (paātrināti). Nacionālā ilgtermiņa (D) vīza: EUR 90. Papildus ieguldītājs veic iemaksu valsts budžetā: pamatkapitāla ceļā — EUR 10 000 par pirmreizējo atļauju un EUR 5 000 par katru atkārtoto atļauju ik pēc pieciem gadiem; nekustamā īpašuma ceļā — 5% no īpašuma vērtības par pirmreizējo atļauju un EUR 5 000, atļauju atjaunojot. Šī iemaksa maksājama tikai pēc PMLP pozitīva lēmuma, pirms karšu noformēšanas (sk. 1.9 un 1.10). Papildus maksājama valsts nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā — 1,5% fiziskai personai (juridiskai personai — 2%) no lielākās Ministru kabineta noteikumos Nr. 1250 paredzētās vērtības (darījuma summas, kadastrālās vērtības vai vērtētāja noteiktās vērtības), bet ne vairāk kā EUR 50 000, kā arī nelielas kancelejas un notāra izmaksas īpašumtiesību reģistrācijā.

3.3  Vai ir kādas regulāras izmaksas?

Jā, un tās ir vairākas. Pirmkārt, ikgadējā kartes reģistrācija: valsts nodevas ir EUR 75 (30 dienas), EUR 140 (10 darba dienas) vai EUR 290 (5 darba dienas) par izskatīšanu un EUR 45 vai EUR 80 par kartes izsniegšanu — par katru ģimenes locekli atsevišķi (sk. 9.1). Otrkārt, katram pieteicējam nepieciešama Latvijas apdrošinātāja veselības apdrošināšanas polise, kas ir spēkā visu uzturēšanās atļaujas kartes derīguma laiku — aptuveni EUR 50 personai gadā; polisi sinhronizē ar ikgadējo uzturēšanās atļaujas karti (izvēlas 3, 6 vai 12 mēnešu termiņu), un tai jāsedz neatliekamā un nepieciešamā medicīniskā palīdzība, ārstēšana un repatriācija. Treškārt, regulāra izmaksu pozīcija ir arī samaksa par mūsu juridisko palīdzību ikgadējās reģistrācijas kārtošanā — dokumentu sagatavošanā, apdrošināšanas polises un termiņu kontrolē, iesniegumu iesniegšanā un saziņā ar PMLP. Par to vienojamies atsevišķi no sākotnējā pamatlīguma, un maksa ir fiksēta un zināma iepriekš, tāpēc to var ieplānot ikgadējā budžetā kopā ar valsts nodevām un polisi.

Nekustamā īpašuma ceļā regulāra izmaksu pozīcija ir arī nekustamā īpašuma nodoklis par pašu objektu. Salīdzinājumā ar pārējām izmaksām tā ir neliela summa — likumā noteiktās mājokļu likmes ir 0,2–0,6% no kadastrālās vērtības, un pašvaldība tās precizē savos saistošajos noteikumos — taču nodoklim jābūt samaksātam: nodokļa parāds ir šķērslis gan atļaujas saņemšanai, gan ikgadējai reģistrācijai (sk. 5.1).

Reizi piecos gados, pieprasot atkārtotu atļauju, no jauna maksājama arī iemaksa valsts budžetā — EUR 5 000 (sk. 3.2), un arī šā atkārtotā pieteikuma juridisko palīdzību saskaņojam atsevišķi. Tulkošanas, apostilles un legalizācijas izmaksas rodas par ārvalstīs izdotiem dokumentiem.

4.1  Kāpēc uzticēt lietu zvērinātam advokātam, nevis juristam vai konsultantam?

Uzturēšanās atļaujas dokumentus formāli var sagatavot arī jurists vai imigrācijas konsultants. Tirgū šādu pakalpojumu cenas ir salīdzināmas ar advokātu biroju cenām, tāpēc izvēle praksē nav starp dārgāku un lētāku risinājumu. Atšķirība ir citur: dokumentu tehniskajā sagatavošanā tās gandrīz nav, bet ir būtiska atšķirība tajā, kas notiek ar jūsu informāciju un kādas garantijas paliek spēkā, ja lieta attīstās neparedzēti.

Galvenā atšķirība ir konfidencialitāte, un tā nav līguma, bet likuma jautājums. Jurista vai konsultanta klusēšanas pienākums izriet no konfidencialitātes vienošanās (NDA). Tāda vienošanās saista tikai pašu jurista pusi un neaizsargā jūs pret trešajām personām un valsti: juristu var nopratināt kā liecinieku par to, ko jūs viņam esat pastāstījis, viņa birojā var veikt kratīšanu un izņemt jūsu lietas materiālus, un līgumā ierakstītais konfidencialitātes pants to nenovērš.

Zvērinātam advokātam aizsardzība izriet tieši no likuma. Advokatūras likuma 6. pants aizliedz valsts institūcijām pieprasīt no advokāta ziņas un paskaidrojumus un nopratināt viņu kā liecinieku par faktiem, kas kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, kā arī aizliedz apskatīt un izņemt dokumentus, kurus advokāts saņēmis vai sastādījis, sniedzot juridisko palīdzību, un veikt kratīšanu. Advokatūras likuma 67. pants aizliedz izpaust pilnvardevēja noslēpumus gan lietas vešanas laikā, gan pēc tās. Tā ir aizsardzība, kas darbojas pret ārpusi, nevis tikai starp jums un pakalpojuma sniedzēju.

Atšķiras arī uzraudzība un pilnvarojuma forma. Zvērināts advokāts ir uzņemts Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā pēc kvalifikācijas eksāmena un ir pakļauts kolēģijas disciplinārajai uzraudzībai (Advokatūras likuma 71. pants); juristam bez šā statusa šādas profesionālās uzraudzības nav, un pretenzijas pret viņu risināmas vienīgi vispārējā civiltiesiskā kārtībā. Praktiska nozīme ir arī tam, ka Administratīvā procesa likuma 38. pants fiziskās personas pārstāvībai prasa notariāli apliecinātu pilnvaru, bet, ja pārstāvis ir zvērināts advokāts, pietiek ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma — ārvalstu klientam tā ir viena notāra vizīte un viena apostilles ķēde mazāk.

Praktiskais secinājums ir vienkāršs. Tā kā cenas ir salīdzināmas, izvēloties advokātu, jūs par to pašu naudu iegūstat papildus likumā noteiktu konfidencialitātes aizsardzību, profesionālo uzraudzību un vienkāršāku pilnvarojuma formu. Ieguldītāju lietās ziņas par līdzekļu izcelsmi, uzņēmuma struktūru, ģimenes apstākļiem un nākotnes plāniem gandrīz vienmēr ir jutīgas, tāpēc iesakām izvēlēties režīmu, kurā tās aizsargā likums, nevis tikai līgums.

4.2  Vai mana vēstule ir aizsargāta ar advokāta noslēpumu jau pirms līguma noslēgšanas?

Jā. Jūsu vēršanās pie mums ir aizsargāta ar advokāta noslēpumu jau no pirmās ziņas — pirms jebkāda līguma noslēgšanas un neatkarīgi no tā, vai līgums vispār tiks noslēgts. Noslēpums attiecas ne tikai uz sniegtās informācijas saturu, bet arī uz pašu faktu, ka esat pie mums vērsies. Pienākums neizpaust ir beztermiņa — tas paliek spēkā arī pēc lietas pabeigšanas — un attiecas uz visiem biroja darbiniekiem, ne tikai uz advokātu personīgi.

Pati vēršanās vēl nenodibina advokāta un klienta attiecības un nenozīmē, ka lieta ir pieņemta, — attiecību nodibināšanai nepieciešama abu pušu griba. Taču arī tad, ja lietu nevarēsim pieņemt, piemēram, interešu konflikta dēļ, saņemtā informācija paliek aizsargāta. Jau pati jūsu un jūsu jautājuma identificēšana, kas nepieciešama interešu konflikta pārbaudei, ir informācija, kuras izpaušana varētu jums kaitēt, — tāpēc tā ir aizsargāta no pirmā brīža.

Pamats: Advokatūras likuma 67. pants, kas aizliedz izpaust pilnvardevēja noslēpumus — un šis jēdziens ir plašāks par “klientu”, aptverot arī potenciālu klientu; Advokatūras likuma 6. pants, kas liedz nopratināt advokātu par apstākļiem, kuri viņam kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību; Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa 2.3. punkts, kurš tieši min arī ziņas par personas vēršanās faktu un par šīs personas identitāti; kā arī Eiropas advokātu profesionālās ētikas kodeksa (CCBE) 2.3.2. punkts.

Divas praktiskas piezīmes. Pirmkārt, tīmekļa forma un parastais e-pasts nav šifrēti kanāli — juridiskais pienākums neizpaust ir mūsu pusē, bet īpaši jutīgai informācijai piedāvāsim drošāku nodošanas veidu. Otrkārt, pēc uzdevuma pieņemšanas mums ir pienākums veikt klienta izpēti un pārbaudīt līdzekļu izcelsmi (KYC/AML); tā nav informācijas izpaušana un nav pretrunā ar advokāta noslēpumu.

4.3  Cik maksā pirmā saruna?

Sākotnējo vēršanos izvērtējam bez maksas: jūs aprakstāt savu situāciju, mēs atbildam, vai un uz kāda pamata jūsu gadījumā uzturēšanās atļauja ir iespējama un kāds būtu turpmākais ceļš. Tas ir vēršanās perspektīvu izvērtējums, nevis juridiskā konsultācija konkrētā lietā — konsultācija, dokumentu izvērtēšana un jebkura tālākā juridiskā palīdzība tiek sniegtas uz līguma pamata par iepriekš saskaņotu atlīdzību, kā to paredz Advokatūras likuma 57. pants.

Neatkarīgi no tā, vai līgums tiks noslēgts, viss, ko šajā sarunā mums pastāstāt, ir aizsargāts ar advokāta noslēpumu.

4.4  Kas ir nepieciešams sadarbības uzsākšanai?

Sākumam pietiek ar visu pieteicēju pasu kopijām bez apliecinājuma, jūsu dzīvesvietas adresi, tālruņa numuriem un informāciju par ienākumu avotiem. Šo informāciju lūdzam nesūtīt ar parasto e-pastu vai tīmekļa formu — drošu nosūtīšanas veidu piedāvāsim, atbildot uz jūsu pirmo ziņu. Pēc tam nosūtām juridiskās palīdzības līgumu; katrs pilngadīgais pieteicējs aizpilda īsu klienta izpētes (KYC/AML) anketu un iziet attālinātu videoidentifikāciju. Darbu pie lietas uzsākam pēc līguma parakstīšanas un pilnas atlīdzības saņemšanas — strādājam pēc 100% priekšapmaksas principa (sk. 4.6). Ja nerunājat angliski, sarunā var piedalīties tulks.

4.5  Vai varu parakstīt attālināti?

Jā. ES izdotus kvalificētus elektroniskos parakstus parasti var izmantot — saderību pārbaudām ar parauga dokumentu. Alternatīvi dokumentus paraksta papīrā un nosūta mums ar kurjeru.

4.6  Kādi ir jūsu līguma galvenie noteikumi?

Līgums par juridiskās palīdzības sniegšanu tiek slēgts ar ZAB Corvus Vanags Legal SIA (CORVUS) divvalodu latviešu/angļu versijā, un tajā ir norādīti par jūsu lietu personīgi atbildīgie advokāti. Sniedzamā palīdzība ir skaidri uzskaitīta — juridiskais izvērtējums un konsultācijas, dokumentu un pieteikumu sagatavošana, saziņa ar Latvijas iestādēm un pārstāvība PMLP — par fiksētu atlīdzību. Izdevumi — valsts nodevas, tulkojumi, notāra pakalpojumi, legalizācija un kurjers — tiek saskaņoti atsevišķi un dokumentēti.

Strādājam pēc 100% priekšapmaksas principa, un tas ir būtisks sadarbības nosacījums: darbu pie lietas uzsākam pēc tam, kad ir parakstīts līgums un saņemta pilna saskaņotā atlīdzība. Šis nosacījums attiecas arī uz atsevišķi saskaņotajiem uzdevumiem — ikgadējo reģistrāciju, atkārtoto atļauju, D vīzas pieteikumu un lēmuma apstrīdēšanu. Tāda kārtība ļauj atlīdzību noteikt fiksētu un iepriekš zināmu, bez stundu uzskaites un papildu rēķiniem procesa gaitā. Ja regulējuma izmaiņu dēļ pieteikums kļūst neiespējams, neizmantotā avansa daļa tiek atmaksāta (sk. 4.7). Pats ieguldījuma darījums, negatīva lēmuma apstrīdēšana un D vīzas pieteikums ir atsevišķi uzdevumi, kas nav ietverti pamatlīgumā.

4.7  Vai jūs garantējat, ka saņemšu uzturēšanās atļauju?

Nē — un saskaņā ar Latvijas advokātu profesionālajiem noteikumiem rezultāta garantiju klientam nedrīkst sniegt neviens advokāts. Mūsu pienākums ir profesionāla rūpība: sagatavojam jūsu pieteikumu iestāžu prasībām atbilstošā kvalitātē, bet lēmums paliek PMLP ziņā un cita starpā ir atkarīgs no jūsu līdzdarbības un drošības pārbaudes rezultāta. Pieredze rāda, ka rūpīgi sagatavota lieta būtiski samazina papildu pieprasījumu, pagarinājumu un atteikuma riskus. Līgums arī tieši regulē situāciju, kad mainās normatīvais regulējums un pieteikums kļūst neiespējams — tādā gadījumā tiek atmaksāta neizmantotā avansa daļa.

4.8  Kādi ir mani pienākumi kā klientam?

Aktīva līdzdarbība: pilnīgas, patiesas un aktuālas informācijas sniegšana noteiktajos termiņos, tūlītēja informēšana par apstākļu maiņu un atbildēšana uz saziņu — iestādes strādā ar stingriem termiņiem, un kavēšanās vai nepilnīga informācija ir lielākais novēršamais risks imigrācijas lietās. Visu, ko mums uzticat, aizsargā advokāta noslēpums — jau no pirmās vēstules un neatkarīgi no tā, vai līgums tiek noslēgts (sk. 4.2) —, un personas dati tiek apstrādāti saskaņā ar VDAR (sk. mūsu Privātuma politiku).

5.1  Kādām prasībām jāatbilst īpašumam, ieguldot EUR 250 000?

Nepieciešams nekustamais īpašums vismaz EUR 250 000 vērtībā, pilnībā pabeigts, nodots ekspluatācijā un uz pieteicēja vārda ierakstīts Zemesgrāmatā. Objekts celtniecības stadijā atļaujas pamatu nerada neatkarīgi no tā, vai pirkuma līgums jau ir noslēgts un cena samaksāta: līdz īpašumtiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā pieteicējam likuma izpratnē vēl nepieder nekustamais īpašums. Rīgā, Jūrmalā un likumā uzskaitītajos novados tam jābūt vienam funkcionāli saistītam objektam; pārējā Latvijas teritorijā pieļaujami ne vairāk kā divi objekti ar kopējo vērtību vismaz EUR 250 000. Kadastrālajai vērtībai jābūt vismaz EUR 80 000 (diviem objektiem — vismaz EUR 40 000 katram); ja tā ir zemāka, nepieciešams sertificēta vērtētāja novērtējums par tirgus vērtību vismaz EUR 250 000 (diviem objektiem — vismaz EUR 125 000 katram). Neapbūvēta zeme, lauksaimniecības zeme un meža zeme šim ceļam neder. Pirkuma cena jāsamaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā; praksē iestāde sagaida pārskaitījumu no paša ieguldītāja konta. Papildus jāņem vērā, ka pārdevējam jāietilpst likumā noteiktajā personu lokā; ka pieteicējam iesniegšanas brīdī nedrīkst būt nodokļu parādu — tostarp par pašu objektu jābūt samaksātam nekustamā īpašuma nodoklim, kas salīdzinājumā ar pārējām izmaksām ir neliela summa (sk. 3.3); un ka pieteicējam valsts budžetā jāiemaksā 5% no nekustamā īpašuma vērtības, ko veic pēc pozitīva lēmuma par pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju un pirms kartes noformēšanas (sk. 1.9).

5.2  Kas ir izsaukums un kā to reģistrē?

Izsaukums (ielūgums) ir uzaicinātāja — piemēram, uzņēmuma, kurā veikts ieguldījums, darba devēja vai citas uzaicinātājas personas — iesniegums, ko reģistrē PMLP pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma. To izskata 10 darba dienu laikā (nodarbinātības izsaukumus praksē izskata ātrāk — parasti piecu darba dienu laikā), un apstiprināts izsaukums ir derīgs sešus mēnešus; šajā laikā jāiesniedz TUA pieteikums. Valsts nodeva: EUR 10 elektroniski vai EUR 17 papīra formā, plus EUR 10 par katru izsaukumā iekļauto personu; datu labošana izsaukumā — EUR 14 par katru labojumu. Nodarbinātības ceļā (tostarp ES Zilajai kartei) papildus maksājama nodeva EUR 85 par katru pieprasījumu piešķirt tiesības uz nodarbinātību.

5.3  Kādās valodās var sagatavot dokumentus?

Pašas aizpildāmās pieteikuma anketas un iesniegumus var noformēt latviešu, angļu, franču, vācu vai krievu valodā. Uz ārvalstu iestāžu izdotiem dokumentiem šī izvēle neattiecas: tiem nepieciešama legalizācija vai apostille, un, ja tie nav latviešu vai angļu valodā, papildus var būt nepieciešams apliecināts tulkojums latviešu valodā.

5.4  Kādi dokumenti nepieciešami pieteikumam?

Standarta dokumentu komplekts ieguldītājam un katram ģimenes loceklim: pasu kopijas; aktuālas pases formāta fotogrāfijas; aizpildītas pieteikuma anketas; sodāmības izziņas visām personām, kas vecākas par 14 gadiem, izdotas dzīvesvietas valstī (papīra formā, ar zīmogu, legalizētas vai ar apostilli); laulības un dzimšanas apliecības ar apostilli vai legalizāciju; pierādījumi par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem (bankas izraksts vai bankas izziņa ar oriģinālu zīmogu, ne vecāki par trim mēnešiem, ar personu identificējošiem datiem); papildu ieguldītāju anketas un CV; pēdējo 12 mēnešu konta izraksti (ieguldītājam un laulātajam); ieguldījuma līdzekļu izcelsmes dokumenti; Latvijas adreses apliecinājums; valsts nodevu samaksas pierādījumi; veselības apdrošināšana. Uzdevuma sākumā nosūtām individuālu dokumentu sarakstu; apliecinājumus, kas sagatavojami birojā, noformējam mēs.

5.5  Kurš fiziski iesniedz pieteikumu — klients vai advokāts?

Saskaņā ar standarta līgumu pieteikumu iesniedzat jūs pats — Latvijas vēstniecībā savā pilsonības vai dzīvesvietas valstī vai Latvijā, ja likumīgi šeit uzturaties. Vēstniecībā tas jādara klātienē; Latvijā pieteikumu var gan iesniegt PMLP nodaļā, gan nosūtīt pa pastu (sk. 5.10). Ja lietā ir izsaukums, pieteikums jāiesniedz tā sešu mēnešu derīguma laikā. Mēs pirms iesniegšanas sagatavojam un pārbaudām dokumentus: atsūtiet mums tos ieskenētus pirms vizītes.

5.6  Vai varat pārbaudīt manu aizpildīto pieteikumu pirms iesniegšanas?

Jā — un tā arī iesakām rīkoties. Pieteikuma anketas aizpilda elektroniski oficiālajā PMLP e-pakalpojumā; klienti eksportē aizpildīto anketu un nosūta mums pārbaudei pirms iesniegšanas. Mēs pārbaudām katru lauku — tostarp uzaicinātāja rekvizītu pareizību —, jo maza kļūda anketā pirms iesniegšanas ir izlabojama vienkārši, bet pēc tās — dārgi un laikietilpīgi.

5.7  Kā papildus pieprasītie dokumenti tiek nogādāti PMLP?

Kad iestāde izskatīšanas gaitā pieprasa papildu dokumentus, galīgās versijas iesniedz papīrā — izdrukātas, kur nepieciešams, parakstītas, un ar kurjeru nosūtītas tieši PMLP Uzturēšanās atļauju nodaļai Rīgā. Paralēli mēs tos pašus dokumentus iesniedzam elektroniski, pievienojot jūsu kurjera kvīti un sekošanas numuru, lai iestādes rīcībā būtu gan oriģināli, gan tūlītēja elektroniskā kopija. Ja pieteicējam ir kvalificēts e-paraksts, iespējama arī pilnīgi elektroniska iesniegšana.

5.8  Kuriem dokumentiem nepieciešama apostille, un kuriem — legalizācija?

Tas atkarīgs no dokumenta izdevējvalsts, nevis no jūsu dzīvesvietas. Hāgas konvencijas dalībvalstu dokumentiem pietiek ar apostilli; ārpus konvencijas esošo valstu dokumentiem nepieciešama pilna legalizācija: vispirms izdevējvalsts Ārlietu ministrijā, tad Latvijas vēstniecībā, kas akreditēta attiecīgajā valstī. Uz 2026. gadu ar apostilli pietiek, piemēram, dokumentiem no ASV, Turcijas, Indijas, Kanādas (no 2024. gada janvāra), Saūda Arābijas (no 2022. gada decembra), Omānas, Pakistānas (no 2023. gada marta) un Bangladešas (no 2025. gada marta). Pilna konsulārā legalizācija nepieciešama, piemēram, Kataras, Apvienoto Arābu Emirātu un Ēģiptes dokumentiem. Termiņi: apostille parasti aizņem aptuveni 1–3 nedēļas, konsulārā legalizācija — aptuveni 3–8 nedēļas. Sodāmības izziņām jābūt papīra formā, ar zīmogu un attiecīgi apliecinātām.

5.9  Vai varu pieteikties, kamēr apostille vai legalizācija vēl nav gatava?

Iespējams, bet neiesakām: iestāde parasti pagarina izskatīšanas termiņu par diviem līdz trim mēnešiem un dod īsu termiņu — ap divām nedēļām — izlabotā dokumenta iesniegšanai. Pareizāk ir pieteikties tikai tad, kad visas formalitātes ir nokārtotas; mēs pārbaudām katru dokumentu pirms iesniegšanas.

5.10  Kur iesniedzami dokumenti?

Latvijas vēstniecībā jūsu pilsonības vai dzīvesvietas valstī vai Latvijā, ja likumīgi šeit uzturaties (pa pastu no Latvijas vai PMLP nodaļā). Vēstniecības pierakstu rezervējiet savlaicīgi — noslogotos konsulātos rinda var būt divas līdz trīs nedēļas.

6.1  Kāpēc mana izskatīšana tika pagarināta, un kāda ir Valsts drošības dienesta loma?

Pagarinājumi ieguldījumu pieteikumu izskatīšanā ir ierasta parādība. PMLP var pārbaudīt uzaicinātāja uzņēmumu, pieprasīt no jums papildu informāciju, un tai jāsaņem Valsts drošības dienesta atzinums (sk. 6.5); šā dienesta veiktās pārbaudes ir konfidenciālas. Pagarinājums nenozīmē atteikumu — pareizā rīcība ir sniegt pieprasīto informāciju ātri un precīzi.

6.2  Pieprasītās informācijas apjoms šķiet milzīgs — vai tas ir normāli?

Jā. Izvērstas anketas ir standarta procedūra, ko nosaka lielais trešo valstu pilsoņu skaits un stingra ieceļošanas politika — tās nav vērstas pret jums personīgi. Pieprasījumiem ir stingri termiņi, tāpēc būtiski ir atbildēt savlaicīgi un pilnīgi; sagatavošanu, tulkojumus un iesniegšanas loģistiku kārtojam mēs.

6.3  Ko iestādes man jautās?

Jautājumu loks ir plašāks, nekā daudzi gaida, taču tas ir paredzams. Visbiežāk jautā par šādām tēmām: personas dati un visas pilsonības, arī otrā vai agrāk bijusī; izglītība un darba gaitas, parasti par pēdējiem desmit gadiem, norādot amatus, darba devējus un periodus; militārais dienests — dienesta fakts, pakāpe, specialitāte, rezerves statuss un saistība ar mobilizāciju; iepriekšējie ceļojumi, vīzas un uzturēšanās atļaujas citās valstīs, kā arī atteikumi un ieceļošanas aizliegumi; līdzekļu izcelsme, ienākumu avoti, nodokļu rezidence un apkalpojošās bankas; radinieki un ģimenes saites, tostarp ārpus Latvijas; nodomi — kāpēc izvēlēta Latvija un vai plānojat šeit dzīvot, strādāt vai izglītot bērnus.

Ieguldītājiem un viņu laulātajiem papildus jautā par uzņēmumu, kurā ieguldīts: tā faktiskā darbība, birojs, darbinieku skaits, vadība, dalībnieki un patiesie labuma guvēji, sadarbības partneri un projekti, ieguldītā summa, tās izcelsme un gaidītā atdeve. Bieži lūdz paskaidrot arī to, kā tieši šis ieguldījums tika izvēlēts.

Atbildēm jābūt patiesām, faktiskām un savstarpēji saskanīgām — ar pieteikuma lietas materiāliem, dzīves aprakstu, ceļojumu vēsturi un publiski pieejamo informāciju. Ja pieprasījumam ir vairākas daļas, jāatbild uz katru no tām: praksē mēdz gadīties, ka iestāde vispirms konstatē nevis nepatiesu atbildi, bet gan to, ka uz daļu jautājumu vispār nav atbildēts. Mēs pārtulkojam pieprasījumu, sagatavojam un pārrunājam atbildes kopā ar jums un pirms nosūtīšanas pārbaudām tās punktu pa punktam.

6.4  Kāpēc jānorāda visas pilsonības un kāpēc jautā par militāro dienestu?

Visas pilsonības jānorāda tāpēc, ka iestāžu rīcībā ir savi informācijas avoti. Ja otrā pilsonība netiek norādīta un iestāde to noskaidro pati, jautājums vairs nav par pilsonību, bet par sniegto ziņu patiesumu — un tas ir patstāvīgs atteikuma pamats, kas var ietekmēt arī turpmākos pieteikumus. Šī ir viena no biežākajām kļūdām un vienlaikus viena no vieglāk novēršamajām.

Jautājumi par militāro dienestu, dienesta pakāpi, specialitāti, rezerves statusu un saistību ar mobilizāciju pēdējos gados ir kļuvuši par anketu standarta sadaļu. Tie neizriet no aizdomām tieši pret jums, bet no drošības situācijas reģionā. Arī šeit pareizā rīcība ir atbildēt precīzi un pēc būtības; ja kaut ko neatceraties, to arī norādiet, nevis izsakiet minējumu.

6.5  Mani uzaicināja ierasties Valsts drošības dienestā — ko tas nozīmē?

Pirmkārt, tas nenozīmē, ka lieta ir zaudēta. Valsts drošības dienests sniedz PMLP atzinumu, un, lai to sagatavotu, tas var pārbaudīt informāciju, tostarp uzaicinot personu uz sarunu. Valsts drošības iestāžu likums paredz iestādes tiesības izsaukt personu sakarā ar informācijas pārbaudi, tāpēc uzaicinājumu nevajadzētu atstāt bez ievērības: neierašanās bez attaisnojoša iemesla ir atsevišķa problēma un pati par sevi rada nelabvēlīgu iespaidu.

Otrkārt, saruna parasti ir precizējoša. Visbiežāk to izraisa nevis kāds konkrēts pārmetums, bet nepieciešamība noskaidrot atsevišķu apstākli: darba periodu, radniecību, ceļojumu, agrāku amatu vai līdzekļu izcelsmi. Mūsu praksē visas lietas, kurās šāda saruna ir notikusi ar mūsu dalību, ir beigušās ar pozitīvu lēmumu. Tas nav un nevar būt solījums par iznākumu citā lietā (sk. 4.7) — katras lietas rezultāts ir atkarīgs no tās apstākļiem —, taču tas labi parāda, cik daudz izšķir sagatavošanās un advokāta klātbūtne sarunā.

Treškārt, uz sarunu var ņemt līdzi zvērinātu advokātu — un praksē tikai advokātu (sk. 6.7). Sarunas norise nav publiska, un tās saturs nav paredzēts izpaušanai. Tāpēc arī gatavošanās notiek bez publicitātes — kopā ar personu, kuras rīcībā nonākušo informāciju aizsargā advokāta noslēpums.

6.6  Kā sagatavoties sarunai Valsts drošības dienestā?

Pamatprincips ir vienkāršs un negrozāms: atbildiet patiesi. Neviena taktika nav vērta riska, ko rada nepatiesa vai izskaistināta atbilde. Otrs princips — nemēģiniet izrādīties zinošāks, nekā nepieciešams. Sarunas mērķis nav parādīt, cik labi pārzināt likumu vai politiku, bet gan sniegt faktus.

Praktiski tas nozīmē: runājiet neitrāli — fakti, datumi, amati un vietas bez vērtējumiem un emocionāliem apzīmējumiem; raugieties, lai teiktais saskan ar dzīves aprakstu, ceļojumu vēsturi, nodarbinātības periodiem un to, kas par jums atrodams publiski; nespekulējiet. Ir pilnīgi normāli neatcerēties visas detaļas par notikumiem pirms desmit vai piecpadsmit gadiem — tad tā arī sakiet un izklāstiet to, ko patiešām atceraties. Rēķinieties ar precizējošiem jautājumiem un ar to, ka jautājumus var uzdot vairākas amatpersonas.

Mūsu darbs sagatavošanās posmā ir izsekot lietas hronoloģijai kopā ar jums, atrast vietas, kur dokumenti savstarpēji nesakrīt vai izskatās nepilnīgi, un sakārtot tās iepriekš; izskaidrot, kā saruna parasti norit; un, ja nepieciešams, piedalīties tajā kopā ar jums (sk. 6.7). Mūsu pieredzē tieši šis posms izšķir visvairāk: lielākā daļa sarežģījumu rodas nevis no tā, ko persona slēpj, bet no tā, ka nesakārtotā hronoloģijā atbildes izklausās nedrošas vai savstarpēji nesaskanīgas.

6.7  Vai uz sarunu Valsts drošības dienestā varu ņemt līdzi advokātu?

Varat — bet tikai zvērinātu advokātu. Mūsu praksē Valsts drošības dienests šādās sarunās pieļauj vienīgi zvērināta advokāta klātbūtni; jurista, imigrācijas konsultanta vai cita pārstāvja klātbūtne mūsu praksē nav tikusi pieļauta.

Tam ir skaidrs juridisks pamats. Satversmes 92. panta pēdējais teikums nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.” Šīs tiesības ir formulētas tieši kā tiesības uz advokāta palīdzību, nevis uz brīvi izraudzītu pārstāvi, un Satversmes 116. pants, kas uzskaita ar likumu ierobežojamās pamattiesības, 92. pantu neuzskaita. Valsts drošības iestāžu likums savukārt regulē tikai iestādes tiesības izsaukt personu sakarā ar informācijas pārbaudi (19. panta pirmās daļas 11. punkts) un par citu personu klātbūtni neko nenosaka. Tā kā runa ir par pretizlūkošanas darbību (Valsts drošības iestāžu likuma 3. panta trešā daļa), iestādei nav pienākuma ielaist sarunā personu, kuras klātbūtni Satversme neaizsargā, — un praksē tā to arī nedara.

Advokāts ir tiesu sistēmai piederīga persona, kas ved lietas jebkurā Latvijas tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē; viņa pilnvarojumu apliecina orderis, un administratīvajā procesā advokātam nav vajadzīga notariāli apliecināta pilnvara. Praksē advokāta klātbūtne padara sarunu strukturētāku un lietišķāku, palīdz situācijā, kad jautājumus ātrā tempā uzdod vairākas amatpersonas, un mazina risku, ka saruna pārvēršas par spiediena sarunu.

Būtiskākā atšķirība tomēr ir juridiska. Advokatūras likums aizliedz pieprasīt no zvērināta advokāta ziņas un paskaidrojumus par klienta lietu un nopratināt viņu kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību. Juristam vai konsultantam, kas nav zvērināts advokāts, šādas aizsardzības nav (sk. 4.1) — viņu pašu var izsaukt un iztaujāt tāpat kā jebkuru citu personu. Tāpēc jautājums nav tikai par to, kurš drīkst sēdēt jums blakus sarunā, bet arī par to, vai aizsargāta paliek pati gatavošanās tai: ja lietu no sākuma ved advokāts, aizsargāta ir visa saziņas ķēde, nevis tikai sarunas stunda.

6.8  Kā jāpierāda veiktais ieguldījums?

Pamatkapitāla ieguldījumiem iestāde pieprasa tieši bankas izdotu dokumentu, kas apliecina ieguldījumu — parasts konta izraksts bieži netiek pieņemts. Mēs palīdzam saņemt atbilstošu bankas apliecinājumu un iesniedzam to ar skaidrojošu pavadvēstuli.

6.9  Vai negatīvu lēmumu var apstrīdēt?

Jā. Lēmumu mēneša laikā var apstrīdēt PMLP priekšniekam, un viņa lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā; rajona tiesas spriedumu savukārt var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, bet apgabaltiesas spriedumu — kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā. Izredzes vērtējam katrā lietā individuāli. Tipiskie atteikuma pamati ir formālo kritēriju neizpilde vai valsts drošības apsvērumi; pēdējā gadījumā iemesli parasti netiek atklāti. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana nav ietvertas pamatlīgumā — par šo palīdzību vienojamies atsevišķi.

6.10  Vai pēc atteikuma var pieteikties atkārtoti, un vai ir jāgaida kāds periods?

Noteikta gaidīšanas perioda pēc atteikuma nav — jaunu pieteikumu var iesniegt, novēršot trūkumus, kas bijuši atteikuma pamatā. Atteikums jānošķir no atļaujas anulēšanas un no iekļaušanas ieceļošanas aizlieguma sarakstā: pēdējās rada noteiktus aizlieguma termiņus (piemēram, piecus gadus) un var liegt ieceļošanu. Praksē: ja atteikums ir formālu iemeslu dēļ, trūkumus novēršam un pieteikumu iesniedzam no jauna; ja pamatā ir drošības apsvērumi, atkārtota pieteikšanās, apstākļiem nemainoties, parasti nedod rezultātu. Paralēli atteikumu var apstrīdēt — tas ir atsevišķs uzdevums.

7.1  Saņēmu pozitīvu lēmumu — kas notiek tālāk?

Ar lēmumu tiek piešķirta TUA — pašreizējā kārtībā parasti uz laiku līdz pieciem gadiem ar ikgadēju kartes reģistrāciju. Pēc lēmuma jāsamaksā valsts nodevas, jāieceļo Latvijā trīs mēnešu laikā, jāiziet veselības pārbaude un jāsaņem uzturēšanās atļaujas karte PMLP. Ja ieceļošanai Latvijā ir nepieciešama vīza, pirms brauciena uz pozitīvā lēmuma pamata noformē nacionālo ilgtermiņa (D) vīzu.

7.2  Kas ir D vīza un kāpēc tā nepieciešama?

D vīza ir nacionālā ilgtermiņa vīza, ko izsniedz, pamatojoties uz PMLP pozitīvo lēmumu, ar vienu vienīgu mērķi — ļaut ieceļot Latvijā un saņemt uzturēšanās atļaujas karti. Īstermiņa Šengenas (C) tūrisma vīza šim nolūkam neder. Bezvīzu režīma valstu pilsoņiem D vīza nav nepieciešama — viņi ieceļo bezvīzu kārtībā un dodas tieši uz PMLP. Uzturēšanās atļaujas karte, ko saņem Latvijā, D vīzu aizstāj: pēc kartes saņemšanas ieceļošanai un ceļošanai Šengenas zonā vīza vairs nav vajadzīga.

7.3  Kā praktiski noformē D vīzu?

Process ir šāds. Vispirms aizpilda vīzas pieteikuma anketu PMLP e-pakalpojumā (epak.pmlp.gov.lv) — to var izdarīt patstāvīgi vai ar vīzu centra starpniecību — un anketu izdrukā. Pēc tam dokumentus iesniedz Latvijas vēstniecībā vai tās pilnvarotā vīzu centrā (piemēram, VFS Global) jūsu dzīvesvietas valstī. Būtiska praktiska ziņa: saskaņā ar oficiālu apstiprinājumu, ko 2026. gada jūlijā saņēmām no vienas Latvijas konsulārās pārstāvniecības, ja persona ir saņēmusi pozitīvu PMLP lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, dokumentus ilgtermiņa (D) vīzai tur var iesniegt bez iepriekšēja pieraksta. Tas var ietaupīt laiku, jo pieraksta gaidīšana noslogotās pārstāvniecībās mēdz ilgt vairākas nedēļas. Tā nav vispārēja kārtība — katras pārstāvniecības un vīzu centra prasības atšķiras, tāpēc tās pārbaudām pirms brauciena. Pēc dokumentu iesniegšanas pieteikumu izskata vēstniecība, un pase ar ielīmētu vīzu tiek atgriezta vīzu centrā izsniegšanai.

7.4  Kādi dokumenti nepieciešami D vīzai?

Praksē pietiek ar nelielu komplektu: pase; PMLP lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu; aizpildīta un izdrukāta vīzas pieteikuma anketa; pases formāta fotogrāfija; ceļojuma (veselības) apdrošināšana; dzīvesvietas valsts personu apliecinošs dokuments vai uzturēšanās atļauja, ja pieteikumu iesniedz valstī, kuras pilsonis neesat; un nodevas samaksas apliecinājums. Katram ģimenes loceklim ir savs pieteikums un sava vīza. Ja esat pasūtījuši palīdzību D vīzas noformēšanā (atsevišķs uzdevums), komplektu un anketu pirms iesniegšanas pārbaudām mēs.

7.5  Kam jāpievērš uzmanība, aizpildot vīzas anketu?

Mūsu praksē pieteicēji visbiežāk kļūdās šādos laukos: uzaicinātāja rekvizīti — tie jānorāda tieši tāpat, kā tie ir izsaukumā un lēmumā; pases veids — parastā (ordinary) pase; personas kods vai nacionālais identifikācijas numurs, ja izdevējvalsts tādu piešķir; plānotais ieceļošanas datums — to labāk norādīt ar rezervi, jo pieraksts PMLP kartes saņemšanai var iekrist vēlāk, un vīza nedrīkst beigties pirms brauciena; plānotais uzturēšanās ilgums — parasti norāda 90 dienas; un dzīvesvietas sadaļa — norāda dzīvojamo telpu, tās adresi Latvijā un izīrētāja kontaktinformāciju. Anketu pirms iesniegšanas iesakām atsūtīt mums pārbaudei — tā ir daļa no atsevišķi apmaksājamās palīdzības D vīzas noformēšanā.

7.6  Cik maksā D vīza un cik ilgi tā jāgaida?

Valsts nodeva par nacionālo ilgtermiņa (D) vīzu ir EUR 90; ja pieteikums iesniegts mazāk nekā trīs darba dienas pirms likumīgās uzturēšanās termiņa beigām, nodeva ir EUR 180. Likme ir vienota un no valsts nav atkarīga; vīzu centri papildus iekasē savu pakalpojuma maksu. Termiņu nosaka konkrētā konsulāta noslodze, nevis nodevas apmērs: parasti D vīzu izsniedz aptuveni 5–10 darba dienu laikā pēc iesniegšanas, un plānošanā mēs rēķināmies ar aptuveni divām nedēļām. Mūsu praksē ir gadījumi, kad ar jau pieņemtu pozitīvu lēmumu process no dokumentu iesniegšanas līdz vīzas saņemšanai aizņēma dažas darba dienas. Konkrētu termiņu neviens nevar garantēt, tāpēc vīzu noformējam uzreiz pēc lēmuma saņemšanas.

7.7  Vai palīdzība D vīzas saņemšanā ir iekļauta jūsu pakalpojumā?

Nē — tas ir atsevišķs, papildus apmaksājams uzdevums, kas nav ietverts pamatlīgumā par TUA iegūšanu. Palīdzība ietver anketas aizpildīšanu vai pārbaudi, dokumentu komplekta sagatavošanu, iesniegšanas kārtības un vīzu centra prasību noskaidrošanu attiecīgajā valstī un termiņu saskaņošanu ar PMLP pierakstu. Ja vēlaties, šo posmu varat nokārtot arī patstāvīgi — kārtību esam aprakstījuši 7.3 un 7.4.

7.8  Kā saplānot vīzu un PMLP pierakstu?

Secība ir svarīga: vispirms pozitīvs lēmums, tad D vīza, tad ieceļošana un pieraksts PMLP kartes saņemšanai. Vīzas anketā norādīto ieceļošanas datumu izvēlieties ar rezervi, un PMLP pierakstu plānojiet dažas dienas pēc ierašanās, lai paspētu veikt veselības pārbaudi. Visai ģimenei ērtāk ir ieceļot un kārtot formalitātes vienlaikus. Atgādinām, ka viss jāpaspēj trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas.

8.1  Kas jāizdara pirms kartes pieraksta?

Pirms PMLP apmeklējuma Latvijā: katrs ģimenes loceklis iziet plaušu rentgenu un saņem izziņu par tuberkulozes neesamību (izsniedz 1–2 darba dienās); tiek noformētas veselības apdrošināšanas polises (piedāvājumu sagatavojam pirms jūsu ierašanās — polises izsniedz elektroniski vienas dienas laikā); un internetbankā tiek veikta likumā noteiktā ieguldījuma iemaksa valsts budžetā, ja tā vēl nav samaksāta. Pierakstu plānojiet dažas dienas pēc ierašanās.

8.2  Cik ātri izsniedz karti?

Standarta termiņš ir 10 darba dienas (valsts nodeva EUR 45); steidzamu karti par paaugstinātu nodevu (EUR 80 par personu) izsniedz divu darba dienu laikā. Labi saplānojot un izvēloties steidzamo kartes izsniegšanu, viss brauciens — veselības pārbaude, maksājumi, biometrija un karte — ietilpst vienā īsā vizītē; standarta termiņā starp biometrijas nodošanu un kartes saņemšanu paiet līdz 10 darba dienām.

9.1  Ko nozīmē “ikgadējā reģistrācija”?

TUA izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem, bet uzturēšanās atļaujas karti reģistrē katru gadu: jūs apliecināt, ka ieguldījums ir spēkā un pārējie nosacījumi izpildīti, un PMLP saņemat jauno ikgadējo karti. Valsts nodevas reģistrācijā: EUR 75 (30 dienas), EUR 140 (10 darba dienas) vai EUR 290 (5 darba dienas) par izskatīšanu un EUR 45 vai EUR 80 par kartes izsniegšanu. Veselības apdrošināšanas polisi sinhronizē ar kartes termiņu.

9.2  Kas notiek, ja pārdodu īpašumu vai izņemu ieguldījumu?

Ieguldījums ir jūsu atļaujas juridiskais pamats — katrā ikgadējā reģistrācijā jūs apliecināt, ka tas joprojām ir spēkā. Ja īpašums tiek pārdots vai ieguldījums izņemts bez cita likumā paredzēta pamata, atļaujas pamats zūd. Mēs konsultējam par pamata maiņas plānošanu (piemēram, pāreju no pamatkapitāla ieguldījuma uz nekustamo īpašumu): jauna atļauja uz cita pamata jāpieprasa savlaicīgi, iepriekšējās atļaujas derīguma laikā, lai uzturēšanās tiesības netiktu pārtrauktas un lai neapstātos pastāvīgās uzturēšanās atļaujai nepieciešamā uzturēšanās laika uzkrāšana.

9.3  Vai TUA padara mani par Latvijas nodokļu rezidentu?

Pati par sevi nē — bet īpaša uzmanība jāpievērš dzīvesvietas deklarēšanai. Nodokļu rezidenci nosaka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta otrā daļa, un pietiek ar vienu no trim kritērijiem: personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā; persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā; vai persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valsts. Praksē izšķirošais mēdz būt pirmais kritērijs: dzīvesvietas deklarēšana Latvijā pati par sevi var padarīt jūs par Latvijas nodokļu rezidentu arī tad, ja faktiski šeit gandrīz neuzturaties. Tāpēc TUA turētāji, kas ierodas tikai uz ikgadējo reģistrāciju un dzīvesvietu Latvijā nedeklarē, parasti paliek savas mītnes valsts nodokļu rezidenti. Katru situāciju vērtējam individuāli kopā ar mūsu nodokļu praksi un varam sniegt atzinumu par jūsu klātbūtnes un darījumu ietekmi uz nodokļu rezidences statusu. Ņemiet vērā, ka ienākums no nekustamā īpašuma izīrēšanas Latvijā ir apliekams ar nodokli neatkarīgi no nodokļu rezidences.

10.1  Kas notiek pēc pieciem gadiem?

Tā ir jūsu izvēle. Varat vienkārši pieprasīt atkārtotu TUA uz nākamo piecu gadu periodu (iemaksa valsts budžetā EUR 5 000; atsevišķām agrāk izsniegtu atļauju kategorijām pārejas noteikumi paredz citu kārtību) — pēc pašreizējā regulējuma atkārtojumu skaitu likums neierobežo, un valsts valodas pārbaude nav jākārto. Vai arī pēc pieciem faktiskās nepārtrauktās uzturēšanās gadiem Latvijā varat pieteikties pastāvīgās uzturēšanās atļaujai: prasības ir stingrākas (ieskaitot valsts valodas prasmi A2 līmenī), bet nav ikgadējās reģistrācijas — un pēc pieciem pastāvīgās uzturēšanās gadiem iegūstat tiesības pieteikties Latvijas pilsonībai.

10.2  Kāda ir atšķirība starp TUA un pastāvīgo uzturēšanos?

Tās atšķiras gandrīz visos aspektos. TUA balstās uz jūsu ieguldījumu — tam jāpaliek spēkā, un katra piecu gadu atjaunošana prasa EUR 5 000 iemaksu valsts budžetā; pastāvīgā uzturēšanās ir neatkarīga — pēc piešķiršanas ieguldījums vairs nav vajadzīgs. TUA karti reģistrē katru gadu; pastāvīgās uzturēšanās karti pārreģistrē reizi piecos gados. TUA nav uzturēšanās prasību; pastāvīgo uzturēšanos piešķir tikai pēc pieciem faktiskās nepārtrauktās uzturēšanās gadiem (izņēmums — ES Zilās kartes turētāji, kuriem ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai daļu no šiem gadiem var uzkrāt citās ES dalībvalstīs; sk. 11.1), un prombūtnes limiti atšķiras atkarībā no atļaujas veida: ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam — ne vairāk kā seši mēneši pēc kārtas un desmit mēneši kopā (ES Zilās kartes turētājiem — attiecīgi 12 un 18 mēneši), nacionālajai pastāvīgās uzturēšanās atļaujai (Imigrācijas likuma 24. panta astotā daļa) — ne vairāk kā seši mēneši pēc kārtas un kopā ne vairāk kā viens gads. TUA neprasa latviešu valodu; pastāvīgās uzturēšanās atļaujai nepieciešama valsts valodas prasme A2 līmenī un ienākumi vismaz Latvijas minimālās algas apmērā pēdējos 12 mēnešos ar nomaksātiem nodokļiem. TUA zaudē spēku līdz ar tās pamatu; pastāvīgo uzturēšanos zaudē ilgas prombūtnes gadījumā. Un naturalizācijai nepieciešamajā termiņā ieskaita tikai pastāvīgās uzturēšanās gadus — pēc pieciem gadiem šajā statusā varat pieteikties naturalizācijai. Mēs sniedzam atbalstu abos gadījumos.

10.3  Kādas ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nodevas un termiņi?

Pieteikuma izskatīšana: EUR 160 standarta 30 dienu termiņā vai EUR 280 par 10 darba dienu termiņu; kartes izsniegšanu apmaksā atsevišķi. Pastāvīgās uzturēšanās karti pārreģistrē reizi piecos gados, un pārreģistrācijas izskatīšanas nodeva ir EUR 60 (30 dienas), EUR 140 (10 darba dienas) vai EUR 290 (5 darba dienas), plus kartes izsniegšana. Ieguldījuma uzturēšana un ikgadējie apliecinājumi pastāvīgās uzturēšanās statusā vairs nav nepieciešami.

10.4  Kā notiek valsts valodas prasmes pārbaude A2 līmenī?

Pārbaudi pastāvīgās uzturēšanās atļaujai organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) valsts pārbaudījumu sistēmā; pieteikšanās notiek sistēmā izsludinātajos reģistrācijas logos. Maksa ir EUR 52; no tās atbrīvotas personas ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kā arī personas ar Ukrainas civiliedzīvotāja statusu. Pārbaudei ir četras daļas — klausīšanās, lasīšana, rakstīšana un runāšana —, un katrā jāsasniedz vismaz 60%.

10.5  Kā iegūt Latvijas pilsonību — un vai varu paturēt esošo?

Ceļš ved caur pastāvīgo uzturēšanos: pēc pieciem gadiem šajā statusā varat pieteikties naturalizācijai. Naturalizācijas pārbaudes organizē un pieņem PMLP, un tās ir divas: latviešu valodas prasme un zināšanas par Satversmes pamatnoteikumiem, valsts himnas tekstu un Latvijas vēsturi un kultūru. Katru daļu vērtē atsevišķi, un pārkārtot var tikai nenokārtoto daļu (valodas daļu — ne agrāk kā pēc trim mēnešiem, zināšanu daļu — pēc mēneša), kopumā ne vairāk kā trīs reizes. Valsts nodeva par naturalizāciju ir EUR 28,46 (samazinātā — EUR 4,27 atsevišķām personu grupām, un daļa personu no nodevas ir atbrīvotas). Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets, parasti gada laikā; reālistiski no pieteikuma ar nokārtotām pārbaudēm līdz pasei paiet no dažiem mēnešiem līdz aptuveni gadam. Papildus nepieciešams legāls iztikas avots un uzticības solījums.

Dubultpilsonības ziņā Latvija ir liberālāka, nekā parasti tiek uzskatīts: dubultpilsonība ir atļauta ar ES un EBTA dalībvalstīm, NATO dalībvalstīm (ieskaitot Turciju) un Austrāliju, Brazīliju un Jaunzēlandi — šo valstu pilsoņi naturalizējas Latvijā, neatsakoties no savas pilsonības. Iepriekšējo pilsonību var paturēt arī tad, ja otrā pilsonība radusies automātiski (laulība, adopcija) vai ar īpašu Ministru kabineta atļauju. Citu valstu — piemēram, Indijas, Bangladešas, Pakistānas, Ēģiptes, Apvienoto Arābu Emirātu, Ķīnas, Krievijas, Baltkrievijas vai Kazahstānas — pilsoņiem naturalizācijai jāatsakās no iepriekšējās pilsonības (un dažas no šīm valstīm dubultpilsonību neatļauj arī pēc savām tiesībām).

10.6  Kā ir ar manu bērnu pilsonību?

Bērniem noteikumi ir liberālāki nekā pieaugušajiem: Latvijas pilsoņu bērns var iegūt otru pilsonību ar jebkuru valsti, arī tādu, ar kuru dubultpilsonība pieaugušajiem nav atļauta. Atšķiras tikai tas, cik ilgi abas pilsonības var saglabāt. Ja bērna otra pilsonība ir kādas iepriekšējā atbildē minētās valsts pilsonība — ES vai EBTA dalībvalsts, NATO dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes —, izvēle nav jāizdara un bērns patur abas pilsonības uz mūžu. Ja tā ir citas valsts pilsonība, bērns patur abas pilsonības visu bērnību, bet izvēle starp tām jāizdara līdz 25 gadu vecumam.

10.7  Kas ir izdevīgāk — turpināt atjaunot TUA vai pāriet uz pastāvīgo uzturēšanos?

Atkarīgs no tā, kā jūs faktiski dzīvojat. Ja Latvija ir jūsu galvenā dzīvesvieta, pastāvīgās uzturēšanās ceļš atbrīvo no pienākuma saglabāt ieguldījumu, no ikgadējās reģistrācijas un atjaunošanas maksām — un no šā brīža sāk skaitīties pilsonībai nepieciešamais uzturēšanās laiks. Ja izmantojat atļauju galvenokārt ceļošanai un dzīvojat citur, varat turpināt pieprasīt atkārtotu TUA ik pēc pieciem gadiem — pēc pašreizējā regulējuma bez atkārtojumu skaita ierobežojuma, bez valodas pārbaudes un bez uzturēšanās ilguma prasības. Mēs palīdzam izvērtēt abus variantus pirms pirmā piecu gadu termiņa beigām.

11.1  Kas ir ES Zilā karte?

Uzturēšanās atļauja augsti kvalificētiem darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem (laulātajam un nepilngadīgajiem bērniem), ko izsniedz uz laiku līdz diviem gadiem — pēc pašreizējās prakses uzreiz uz pilnu termiņu, bez ikgadējās reģistrācijas. Kartes termiņš ir piesaistīts nodarbinātībai: nepieciešams darba līgums vai darba piedāvājums vismaz uz sešu mēnešu laikposmu, un, ja līgums ir īsāks par diviem gadiem, karti izsniedz uz līguma termiņu ar noteiktu pielaidi. Pastāvīga klātbūtne Latvijā nav nepieciešama, un iespējams attālināts darbs; pietiek ar vienu vizīti Latvijā, ja sākotnējie dokumenti iesniegti Latvijas konsulātā ārvalstīs. Zilās kartes turētājiem ir arī labvēlīgāki nosacījumi ceļā uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu: to var pieprasīt, nostrādājot Latvijā divus gadus Zilās kartes turētāja statusā, ja kopumā ES teritorijā uzkrāti likumā prasītie pieci gadi — tas ir izņēmums no vispārējās prasības visus piecus gadus nodzīvot Latvijā (sk. 2.3 un 10.2); garāki ir arī pieļaujamie prombūtnes periodi (12 mēneši pēc kārtas un 18 mēneši kopā).

11.2  Vai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi joprojām var pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijā?

Jā, taču izšķiroša nozīme ir izvēlētajam ceļam. Investīciju ceļš Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir slēgts: Latvijas normatīvie akti šobrīd aizliedz viņiem iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā, un uzturēšanās atļaujas uz ieguldījuma pamata viņiem nav pieejamas. Imigrācijas likuma 23.¹ pants izsmeļoši uzskaita gadījumus, kuros šo valstu pilsoņi var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju; ieguldījums starp tiem nav minēts, turpretī ES Zilā karte ir. Tātad pieejamais ceļš ir ES Zilā karte augsti kvalificētiem darbiniekiem — to izsniedz uz laiku līdz diviem gadiem un bez ikgadējās reģistrācijas, aptverot laulāto un nepilngadīgos bērnus; pēc pašreizējās prakses karti izsniedz uzreiz uz pilnu termiņu, bet, ja darba līgums ir īsāks par diviem gadiem, — uz līguma termiņu ar noteiktu pielaidi (sk. 11.1); pastāvīga klātbūtne Latvijā nav nepieciešama, un iespējams attālināts darbs. Mēs esam snieguši atbalstu visā procesā gan Baltkrievijas, gan Krievijas pieteicējiem — no sākotnējās iesniegšanas Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs līdz pagarinājumiem un iestādes papildu informācijas pieprasījumiem. Atsevišķi vērtējami dubultpilsoņi: ja personai ir arī ES dalībvalsts pilsonība, tā Latvijā var uzturēties ES brīvas pārvietošanās kārtībā un investīciju ceļš nav nepieciešams.

11.3  Mans laulātais ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis, bet es neesmu — vai viņš var pievienoties ģimenes apvienošanas kārtībā?

Parasti nē. Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir noteikts īpašs režīms: uzturēšanās atļauju viņi var pieprasīt tikai Imigrācijas likuma 23.¹ pantā tieši uzskaitītajos gadījumos. Ģimenes apvienošana šajā uzskaitījumā ir ierobežota ar laulību vai radniecību ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni vai ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētāju — bet ne ar parastas termiņuzturēšanās atļaujas (tostarp investīciju TUA) turētāju. Tāpēc, piemēram, Kazahstānas pilsoņa — investīciju TUA saņēmēja — laulātais ar Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību uz vispārējā ģimenes apvienošanas pamata atļauju parasti saņemt nevar. Šādā situācijā risinājums ir cits: laulātajam nepieciešams savs patstāvīgs pamats — ES Zilā karte, cita nodarbinātība saskaņā ar ES tiesību aktiem, studijas un tamlīdzīgi. Jāņem vērā, ka ES Zilās kartes turētāja ģimenes locekļu uzņemšanu regulē atsevišķa, ES tiesību aktos noteikta kārtība, tāpēc šis vispārējais ierobežojums uz viņiem neattiecas. Ja laulātais ir citas valsts (piemēram, tāpat Kazahstānas) pilsonis, parastā ģimenes apvienošana darbojas. Dubultpilsonības gadījumus vērtējam individuāli: ES dalībvalsts pilsonība ierobežojumus noņem.

11.4  Kādas ir kvalifikācijas un algas prasības?

Vai nu augstākā izglītība (vismaz trīs gadus ilga studiju programma jomā, kas atbilst darba līgumā paredzētajam darbam), vai vismaz piecu gadu dokumentēta profesionālā pieredze attiecīgajā specialitātē; informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītājiem un vecākajiem speciālistiem pietiek ar vismaz trīs gadu pieredzi pēdējo septiņu gadu laikā. Algai jāatbilst ik gadu pārrēķinātam slieksnim: no 2026. gada 1. aprīļa — EUR 2 723 bruto mēnesī vai EUR 2 178 profesijām oficiālajā deficīta sarakstā (kurā ietilpst programmētāji, finanšu analītiķi, inženieri un citi).

11.5  Kuras profesijas dod tiesības uz Zilo karti?

Amati Latvijas Profesiju klasifikatora pirmajā un otrajā pamatgrupā: vadītāji (1. grupa) un speciālisti (2. grupa) — inženierija, IT, dabaszinātnes, veselība, izglītība, juridiskā joma, finanses un līdzīgas speciālistu lomas. Amatiem oficiālajā deficīta profesiju sarakstā piemēro zemāko algas slieksni.

11.6  Man nav augstskolas diploma — vai tomēr varu pretendēt?

Jā. 1. un 2. grupas profesijām Latvijas tiesību akti tieši paredz alternatīvu trīs gadu augstākajai izglītībai: vismaz piecu gadu profesionālo pieredzi attiecīgajā profesijā. Pieredzi apliecina izziņas, kurās norādīts katrs darba devējs, periods, amats un galvenie pienākumi — mūsu praksē par pierādījumu pieņemts pat ārvalsts pensiju fonda konta izraksts. Būtiski: pieredzi vērtē jūsu profesijā (piemēram, uzņēmuma vadītājs), nevis konkrētā nozarē, un pārtraukums darbā to neanulē.

11.7  Cik ilgi izskata Zilās kartes pieteikumu un cik tas maksā?

Zilajai kartei piemēro īsāku termiņu nekā parastajai TUA: dokumentu izskatīšana standarta kārtībā ir 10 darba dienas (valsts nodeva EUR 160), paātrināti 5 darba dienas (EUR 280). Salīdzinājumam parastajai TUA EUR 160 nodeva atbilst 30 dienu termiņam. Zilās kartes turētāja ģimenes locekļu pieteikumus izskata 10 darba dienu laikā (EUR 160). Objektīvu iemeslu dēļ termiņu var pagarināt: vispārīgā gadījumā — līdz trim mēnešiem, savukārt pieteicējiem, kuri pieteikumu iesniedz pēc vismaz 12 mēnešu uzturēšanās citā ES dalībvalstī Zilās kartes turētāja statusā, — ne ilgāk kā par 30 dienām.

11.8  Kā Zilo karti pagarina un vai var mainīt darba devēju?

Pagarinājuma pieteikumu iesniedz, kamēr esošā karte vēl ir spēkā; procedūra un nodevas ir tādas pašas kā sākotnējā pieteikumā (izskatīšana 10 darba dienas — EUR 160, 5 darba dienas — EUR 280, plus kartes izsniegšana). Darba devējs no jauna reģistrē izsaukumu ar tiesībām uz nodarbinātību. Darba devēja maiņa pirmo 12 mēnešu laikā prasa paziņošanu PMLP un saskaņošanu; pēc 12 mēnešiem kārtība ir brīvāka. Darba zaudēšanas gadījumā ir paredzēts periods jaunas nodarbinātības meklēšanai, kura ilgums atkarīgs no kartes turētāja stāža.

11.9  Ko darīt, ja iestāde pieteikumu noraida?

Atteikumu mēneša laikā var apstrīdēt PMLP priekšniekam. Mūsu praksē Zilās kartes atteikums, kurā tika apšaubīta pieteicēja kvalifikācija un pieteikuma “patiesais mērķis”, pēc mūsu apstrīdēšanas tika atcelts, un Zilā karte piešķirta: augstāka iestāde apstiprināja piecu gadu pieredzes kritēriju un atzina par nepamatotu argumentu, ka darba pārtraukums kvalifikāciju anulē. Labi sagatavota lieta — detalizēts amata apraksts, darba devēja darbības profils, pilnīgs pieredzes apliecinājumu kopums — būtiski samazina atteikuma risku, taču lēmums vienmēr paliek iestādes ziņā.

11.10  Kas jādara darba devējam?

Pirms pieteikuma darba devējam jāreģistrē izsaukums PMLP, jāiesniedz darba līgums un jāsamaksā izsaukuma nodeva, kā arī papildus EUR 85 par tiesībām uz nodarbinātību; iesniegšanas brīdī darba devējam nedrīkst būt nodokļu parādu. Dokumentus var parakstīt un iesniegt elektroniski ar kvalificētiem e-parakstiem. Apgādājamā laulātā uzturēšanu apliecina vai nu ar kartes turētāja algu, vai ar pietiekamiem līdzekļiem viena gada uzturēšanai, kas glabājas Latvijā reģistrētas kredītiestādes kontā; atbalsta dokumentus sagatavojam mēs.

11.11  Kā notiek process?

Vispirms darba devējs reģistrē izsaukumu PMLP — nodarbinātības izsaukumus parasti izskata piecu darba dienu laikā. Tad darbinieks piesakās Latvijas konsulātā ar darba līgumu, kvalifikācijas dokumentiem un sodāmības izziņu, saņem lēmumu un — ja ieceļošanai nepieciešama vīza — D vīzu, un pēc ierašanās Latvijā iziet veselības pārbaudi un nodod biometriskos datus. Mūsu atbalsts aptver visu procesu gan darba devējam, gan darbiniekam; Zilās kartes uzdevumu cenu nosakām individuāli atkarībā no lietas.

Iztikas līdzekļu minimums 2026. gadā: EUR 780 mēnesī (pamatkapitāla ceļš) un EUR 2 340 mēnesī (nekustamais īpašums) galvenajam pieteicējam. ES Zilās kartes algas slieksnis no 2026. gada 1. aprīļa — EUR 2 723 (EUR 2 178 deficīta profesijām). Iztikas līdzekļu minimums ir piesaistīts minimālajai mēnešalgai, un ES Zilās kartes algas slieksni pārskata ik gadu; valsts nodevu apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tas mainās līdz ar grozījumiem tajos.

Imigrācijas lietas vedam kopš 2004. gada; šajā laikā esam palīdzējuši simtiem klientu no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Kazahstānas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Turcijas, Ēģiptes, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras, Izraēlas, Indijas, Pakistānas, Bangladešas, Taizemes, Vjetnamas, ASV un Kanādas. Drošības pārbaužu jomā esam sagatavojuši atbildes uz simtiem valsts drošības iestāžu pieprasījumu, piedalījušies desmitiem pārrunu — tostarp sarunās Valsts drošības dienestā, kurās klientu pārstāv un uz kurām viņu sagatavo mūsu zvērināti advokāti — un veduši ar šīm pārbaudēm saistītas tiesvedības. Birojs ir starptautiskā neatkarīgu profesionālo pakalpojumu biroju tīkla Russell Bedford International biedrs.

Piemēri ir sniegti pilnībā anonimizēti — bez vārdiem, uzņēmumu nosaukumiem, precīzām summām un datumiem —, ievērojot advokāta noslēpumu un personas datu aizsardzības prasības. Norādīta tikai pieteicēja pilsonība un lietas būtība. Katras lietas rezultāts ir atkarīgs no tās konkrētajiem apstākļiem — aprakstītie piemēri negarantē tādu pašu iznākumu citā lietā.